Jūrmalas aizsardzības biedrība: VARAM ministram jābūt politiskajai gribai sakārtot problēmas

Jūrmalas aizsardzības biedrība jau gadiem cīnās par vietējo iedzīvotāju interešu ievērošanu, kad Jūrmalas dome atsevišķu cilvēku interesēs atļauj veikt apkārtējai videi kaitnieciskas darbības un grauj pilsētas attīstības potenciālu.. Kā nesenāko piemēru organizācijas vadītājs min atļauju apbūvēt kāpu teritoriju Bulduros. Savukārt šādu situāciju iespējamu padara tas, ka atbildīgais ministrs nav bijis ieinteresēts virzīt izmaiņas likumdošanā, lai šādas videi kaitnieciskas darbības pašvaldības nevarētu izvērst.

“Tikai pie mums ir iespējams, ka pašvaldība grib atļaut bijušā “Parex” bankas īpašnieka ģimenei attīstīt vēl vienu īpašumu kāpu zonā, blakus viņu jau esošajai villai. Ēka dokumentos tiek saukta par viesu namu un tās infrastruktūras izveidei plānots radīt kāpās pievadceļu un jaunas ielas tuvējā mežā. Jau iepriekš kaimiņos kāpās būvētā “Villa Adlera” tā arī nav sākusi pildīt tai noteiktās sabiedriskās būves funkcijas un visticamāk arī šī būvniecības iecere kļūs par lepnu savrupnamu bez jebkāda sabiedrības ieguvuma. Par Jūrmalas pašvaldības rīcību es vairs sen nebrīnos, taču arī ministram nav bijusi nedz interese, nedz politiskā griba ar likumdošanas iniciatīvām novērst situācijas, kas pašvaldībām atļauj šādi rīkoties. Uzskatu, ka jaunajam premjeram par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru ir jāizvēlas cilvēks, kuram tiešām interesē un rūp gan apkārtējās vides, gan pašvaldību jautājumi, lai tādējādi mainītu to situāciju, kas ir radusies Kaspara Gerharda laikā,“ teic Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis. Lai nepieļautu kārtējo Jūrmalas kāpu apbūvi, organizācija aicina iedzīvotājus atbalstīt viņu iniciatīvu un parakstīties par to portālā ManaBalss.lv.

Tāpat Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājs kritizē esošo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra noraidošo attieksmi par pašvaldību iedzīvotāju tiesībām reāli ietekmēt būtiskus pašvaldības pieņemtos lēmumus.

“Esam iniciējuši likumprojektu par vietējo pašvaldību referenduma iespējām, un pēc desmit gadu neatlaidīgas cīņas bijām jau tuvu tā pieņemšanai. Vienīgais, ko vēlējāmies, bija referenduma iespējas par lēmumu, ar kuru pašvaldība apstiprina pilsētas teritorijas plānojumu. Mēs piekritām faktiski neizpildāmam ierosināšanas slieksnim -15% balsstiesīgo notariāli apstiprinātu vai drošu elektronisko parakstu viena mēneša laikā, kas Jūrmalā ir 5000 cilvēku. Piekritām pat 50% kvorumam, kas atbilst iedzīvotāju skaitam, kas parasti atnāk uz pašvaldību vēlēšanām. Taču Saeimas deputātu vairākums un arī ministrs mūs neatbalstīja, lai gan tieši pēdējā uzdevums ir līdzsvarot iedzīvotāju un pašvaldības vadītāju intereses kā tas tiek darīts citās Eiropas valstīs.. Tā vietā saskārāmies ar atklāti noraidošu attieksmi un vēlmi saglabāt ierasto kārtību,” tā Uldis Kronblūms.

Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis arī uzskata, ka tieši ministra politiskā griba ir nepieciešama, lai virzītu arī izmaiņas likumos, kas ļauj vismaz ierobežot negodprātīgus vai publiskos skandālos iesaistītus mērus, kad tiem tiek oficiāli izvirzītas nopietnas apsūdzības.

“Es saprotu, ka pašlaik ministram nav likumīgu tiesību atcelt Jūrmalas mēru Gati Truksni no amata, taču normāli būtu, ka, reaģējot uz šo situāciju, tiktu piedāvātas izmaiņas likumos, kas šādas tiesības sniedz, pretējā gadījumā pilsētu vada cilvēks ar apšaubāmu reputāciju, un tādējādi negatīvi ietekmē arī pilsētas kopējo publisko tēlu,” pārliecināts vietējās vides aizsardzības organizācijas pārstāvis.