Kalnmeiers apgalvoja, ka Juraša lietas jautājumā neiesaistās un nekontrolē atbildīgā prokurora darbu. "Sabiedrībā ir maldīgs priekšstats, ka ģenerālprokurors pārzina visas krimināllietas," sacīja Kalnmeiers. Ģenerālprokurors izteicās, ka šajā jautājumā uzticas atbildīgā prokurora lēmumam.
Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka ceturtdien Saeima lems par to, vai deputātu un bijušo KNAB izmeklētāju Juri Jurašu izdot kriminālvajāšanai.
Ja Saeima atbalstīs šo prokuratūras lūgumu, tad, kā skaidroja Kalnmeiers, būs jāsagatavo lēmums par saukšanu par kriminālatbildības. Tālāk persona iepazīstas ar situāciju, viņai ir tiesības sniegt liecības, nesniegt liecības, iesniegt pierādījumus, lūgt veikt procesuālas darbības un citas likumā atļautās darbības.
Trešdien klajā nāca informācija, ka saistībā ar prokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Jurašu tieslietu ministrs, JKP līderis Jānis Bordāns, nosūtījis vēstuli citu valstu vēstniecībām, lai vērstu uzmanību uz to, ka, viņaprāt, Latvijā tiesiskie instrumenti var tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī.
Kalnmeiers, komentējot Bordāna izsūtītās vēstules, sacīja, ka viņam drīzāk vajadzēja vērsties pie atbildīgā Eiropas Savienības komisāra, kurš tad varētu izvērtēt, vai Latvijā ir sistēmiskas problēmas ar tiesiskajiem instrumentiem un to pielietojumu valstī. "Man nav nekāda iebilduma iesniegt materiālus [atbildīgajiem vērtētājiem - red]," norādīja Kalnmeiers.
Ģenerālprokuratūra Jurašu lūgusi izdot kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu.
Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017. gada 15. jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Ķeņcis
tauta
edisons