Kariņš norādīja, - ja tiks pieņemts lēmums par Rīgas domes atlaišanu, tad valdības koalīcijas partijas šādu lēmumu atbalstīs, jo tas ir sabiedrības interesēs tikt pie "kārtīgas domes".
Premjers skaidroja, ka sarunas notiek ar mērķi konsolidēt Rīgas domes opozīciju, lai iedzīvotāju intereses būtu labāk pārstāvētas.
Attīstība/Par! (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts, atbildot uz jautājumu par to, vai un kāda varētu būt valdību veidojošās koalīcijas sadarbība uz vēlēšanām, norādīja, ka likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu "nav pat" valdībā izskatīts un ir tikai saskaņošanas stadijā. Līdz ar to esot "drusku par agru" runāt par Rīgas domes atlaišanu kā par notikušu faktu.
Reizē AP politiķis norādīja, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas opozīcijas partijām, kas lielā mērā atspoguļo valdības koalīciju, jādemonstrē spēja sadarboties pirms un pēc vēlēšanām. Par sadarbību tiek runāts, bet par konkrētākiem soļiem varēs spriest, kad būs skaidrība Rīgas domes atlaišanas jautājumā.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķis, Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks norādīja, ka pašreizējā Rīgas dome nestrādā iedzīvotāju interesēs un ka ir "pilnīgi skaidrs", ka dažādo nebūšanu dēļ, tajā skaitā, atkritumu apsaimniekošanas jomā, Rīgas dome ir jāatlaiž.
Iesalnieks pauda, ka valdības partijām ir jādomā, kā visefektīvāk piedalīties iespējamās ārkārtas vēlēšanās, lai sasniegtu mērķi par Rīgas varas nomaiņu. Politiķis pauda, ka tas ir sarunu jautājums par efektīvāko mehānismu - viens sarakstu vai vairāki bloki.
Vaicāti par to, kuri cilvēki pašvaldības domes atlaišanas gadījumā būs Rīgas domes administrācijā līdz ārkārtas vēlēšanām, Pavļuts norādīja, ka par to vajadzētu būt skaidrībai līdz likumprojekta iesniegšanai valdībā, līdz kam vēl ir vairākas dienas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) iepriekš norādījis, ka no domes atlaišanas brīža pilsētu vadīs administrācija, kurā būs tikai civildienesta pārstāvji, nevis politiķi.
Kariņš pauda, ka šonedēļ valdībā vēl netiks skatīts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu un ka jautājuma vērtēšanas valdībā datums būtu jāprasa ministram.
Pūce iepriekš sprieda, ka valdība par Rīgas domes atlaišanas jautājumu varētu lemt 17.decembrī, taču kurā brīdī jautājums nonāks Saeimā, viņš neprognozēja. Iepriekš neoficiāli bija minētas dažādas iespējas - vai nu Saeima par Rīgas domes atlaišanu varētu lemt 18.decembrī, vai tehnisku iemeslu dēļ tomēr kādā vēlākā datumā.
Kā vēstīts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.
Jaunās Rīgas domes vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domei iecelt pagaidu administrāciju.
Pēc pašreizējā regulējuma, ja vēlēšanas tiktu sarīkotas 29.februārī, jaunās domes pilnvaras būtu spēkā līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, kam jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā. Tomēr Saeima izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem, nerīkojot jaunas vēlēšanas 2021.gadā.
jurists
P