Eksperts lēsa, ka daļa no algu kāpuma skaidrojama ar legalizāciju, proti, ekonomikai augot, arvien vairāk cilvēku, kuri algu saņēma "aploksnēs", ienākumus saņem legāli. Tāpat arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzmanīgāk seko, kas notiek. "(Legalizācija) pēc būtības jaunu naudu klāt nedod, vienkārši "uz papīra" parādās vairāk," skaidroja Kazāks.
Tāpat iedzīvotāji nevar cerēt uz "trekno gadu" algu kāpuma tempiem, kad tas sasniedza pat 20 un 30%, bet arī šobrīd oficiālajos datos minētie 9% ir ļoti straujš kāpums. "10% jau nav tā, ka ļoti droši. Viens šāds kāpiens var būt, bet skatāmies, kas notiek ar ražīgumu. Algām kāpjot straujāk par ražīgumu, mēs paši sev būvējam problēmas. Mēs savas preces un pakalpojumus ar laiku vienkārši nevarēsim pārdot, un ko tad mēs darīsim? Līdz ar to atsitiens pašlaik ir spēcīgs, ne visi to vien jūt, bet tas cilvēku loks, kas jūt, kļūst plašāks," prognozēja ekonomists.
Viņš arī uzsvēra, ka jūtamāku algu kāpumu beidzot sajutīs arī tas strādājošo loks, kas saņem mazās algas. "Līdz šim vāji gāja ar ienākumu kāpumu "zemajā galā", bet tagad kāps minimālā alga par 16%, daļa no kāpuma būs legalizācijas efekts. Tie cipari ir strauji, bet nevajag cerēt, ka algu kāpums turpināsies mūžīgi. Algas augs, bet uzņēmumi ļoti uzmanīgi domās, kā šo naudu atpelnīt. Iedzīvotājiem jādomā - gribu lielāku algu, jāstrādā ražīgāk."
Vija
Galvenais, ka
taisnība