Kurš atbildēs: Dogo ražotāja linčošanas cena

Dānijā veiktajās laboratoriskajās analīzēs sākotnēji kļūdaini tika konstatēta dzīvnieku veselībai bīstamā karbamīda klātbūtne. Atkārtotajās analīzēs Austrijā bīstamā viela netika konstatēta, savukārt Dānijas laboratorija vēlāk atzinusi, ka analīžu rezultāti bijuši kļūdaini. Barība izrādījās atbilstoša visiem nepieciešamajiem Eiropas standartiem. Suņu barības tirdzniecība atsākta, pašsaprotami apklusuši arī publiskie "linčotāji".

Ir viedoklis, ka vietējā ražotāja publiskajā iznīcināšanā bija saskatāmas organizētas kampaņas elementi, sākot it kā no konkrētiem suņu saimnieku stāstiem, beidzot ar atbalstošiem viedokļiem biedrībās un dzīvnieku aizsardzības organizācijās. Viss kā pēc grāmatas gan pēc formas, gan satura. Pat daži politiķi nekautrējās pārsteidzīgi izpausties tā, it kā paši barību būtu nogaršojuši un atzinuši par sliktu esam.

Tas, ka tirgus daļas pārdalē bijuši ieinteresētie, šaubu nav. Jautājums tikai, vai impulss dots sākotnēji vai notikusi pieslēgšanās plūsmai. Pašlaik stāsts šķietami beidzies, bet jautājumi paliek – gan par Latvijā notikušā skandāla hrestomātiju šķērsgriezumā, gan Dānijas laboratorijas atbildību līdz pat Eiropas institūciju līmenim. 

Atbild Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:

Runājot konkrēti par Dogo gadījumu, jāuzsver – tā ir absolūti nelāga prakse, ka uzņēmumu nepamatoti nomelno. Tomēr man ir sajūta, ka šo tēmu ne tik daudz cilāja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kā aktīvistu grupas, privātpersonas, biedrības. Dod Dievs, ka viņu rīcība bija balstīta pārliecībā, nevis pēc konkurentu pasūtījuma.

PVD par šo gadījumu īsti nevar izteikt pārmetumus, jo pirmais PVD lēmums bija balstīts uz ekspertu atzinumu, kas izrādījās kļūdains, ko savukārt apstiprināja atkārtotās analīzes.

Ierēdņi jau paši analīzes netaisa, pavirši savu darbu bija darījuši pirmie eksperti.

Diemžēl tiešā veidā valstij nav iespēju novērst šādus gadījumus. Taču pastāvošie normatīvi dod iespēju cietušajai pusei civiltiesiskā kārtā vērsties pret vainīgajiem par zaudējumu kompensēšanu. Tādēļ uzņēmējam ir jāvērtē, vai ir pamats vērsties ar prasību tiesā.

No vienas puses ir pozitīvi, ka sabiedrības locekļi ir sociāli aktīvi un signalizē par iespējamām nepilnībām, pārkāpumiem. Taču tajā pašā laikā katram ir rūpīgi jāizvērtē, vai viņa rīcība nav pārspīlēta un nepamatota. Pieļauju, ka tieši tiesvedība par šādiem gadījumiem var nolikt visu savās vietās, jo katram ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību.