Kurš atbildēs: Privātīpašums uz privātīpašuma

Pārsvarā tās ir kādreizējās lauksaimniecības zemes, kuras nu ir pilsētas robežās un samērā blīvi apdzīvotas. Rīgā – Purvciems, Pļavnieki, Ķengarags utt. Sanāk, ka vienai daļai cilvēku, kuri bija iegādājušies kooperatīvo vai pēc neatkarības atjaunošanas privatizēja lietošanā piešķirto dzīvokli, piespiedu kārtā nākas regulāri maksāt arī zemes nomu. Dzīvoklis nav lieta, ko var paņemt un pārcelt uz citu zemes pleķīti. Netaisnīgi tas ir arī tādā ziņā, ka turpat blakus esošajā mājā dzīvojošajiem, kas varbūt dzīvokli pirkuši par tādu pašu naudu, nekāda zemes noma nav jāmaksā, jo zeme skaitās daļa no pašu īpašuma. Vēl lielāks absurds šķiet tas, ka likumdevējs gan apzinās to, cik nejēdzīga ir situācija, taču nez kāpēc itin nemaz nesteidz to labot. Negrib sabojāt attiecības ar zemju zem privatizētajām daudzdzīvokļu mājām īpašniekiem? Tiešām varētu būt, ka tie maksā partijām, lai tikai tās nekādi neierobežotu viņu iespējas arī turpmāk tikt pie vieglas peļņas?

Atbild Gaidis Bērziņš (NA) Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs:

Savulaik likumdevējs šajā jomā no diviem variantiem – zemi zem daudzdzīvokļu mājām kompensēt ar citu līdzvērtīgu īpašumu vai kompensācijas sertifikātiem, vai arī atdot to likumīgajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, izvēlējās otro variantu. Līdz ar to visus šos gadus dažādu iemeslu dēļ īsti nebija iespējams atrisināt šo dalītā īpašuma problēmu. Turklāt nav noslēpums, ka salīdzinoši maz šādu zemju šobrīd pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem. Šīs valdības sākumā Tieslietu ministrija (TM) sagatavoja likumprojektu, kas paredz konkrētu mehānismu un nosacījumus, kā privatizēto dzīvokļu īpašnieki var noteiktā periodā atpirkt šo zemi, taču nezināmu iemeslu dēļ projekts iestrēdzis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Man grūti spriest, kādu iemeslu dēļ komisija nevirza likumprojektu tālākai saskaņošanai un pieņemšanai. TM no savas puses ir izdarījusi visu iespējamo. Patlaban šīs problēmas atrisināšanai ir nepieciešama tikai politiskā griba.