Tāpat nav analizēts jautājums par nebanku kreditēšanas nozares konkurences ierobežojumiem attiecība pret citiem tirgus dalībniekiem, kas izsniedz patēriņa kredītus. Esošā likumprojekta redakcijas kvalitāte, kā arī sasteigtais veids, kādā Latvijas Reģionu apvienība virza izmaiņas, rada priekšstatu, ka piedāvātais likumprojekts ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas, lai konkrētais politiskais spēks nonāktu mediju dienas kārtībā.
"Uzskatu, ka šis nav pieņemams veids likumdošanas procesam, tamdēļ nozares uzņēmumi aicinu līdz vēlēšanām nevizīt jaunus, iepriekš neizdiskutētus likumprojektus," norāda Āboltiņš.
Jau vēstīts, ka Latvijas Reģionu Apvienība 6.jūnijā Saeimā iesniegusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurus paredzēts izskatīt rītdienas Saeimas sēdē. Grozījumi paredz samazināt patērētāju kredītu kopējo izmaksu procentu likmes. Šie grozījumi veidoti ar mērķi ierobežot tā saukto “ātro kredītu” devējus, nosakot par samērīgām un godīgai darījumu praksei atbilstošām kredīta izmaksām dienas procentu likmi – 0.07% jeb aptuveni 25% gadā attiecībā uz visa veida līgumiem. Tieši parādu jūgs ir kļuvis par vienu no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki spiesti mukt no valsts. Parādsaistības iznīcina ģimenes tieši tāpat kā azartspēles.
Lai gan nereti tiek uzskatīts, ka “ātro kredītu” tēma bija aktuāla krīzes gados, tieši pretēji – pērnajā gadā, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) rīcībā esošajiem datiem, visu Latvijā darbojošos 59 nebanku kredītdevēju kopējais kredītportfelis pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. EUR. Šī biznesa niša ik gadu attīstās, par to liecina arī fakts, ka nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2017.gada patērētājiem no jauna izsniedza kredītus 586,63 milj. EUR apmērā. Respektīvi, nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju lokā gadu no gada vērojama lielāka aktivitāte, audzis arī izsniegto kredītu apjoms.
Arvien aktīvi tiek izmantots “ātro kredītu” pagarināšanas pakalpojums – pērn pakalpojumu izmantojuši par 40% vairāk cilvēku nekā pērn. PTAC dati liecina, ka īpaši audzis to kredītu skaits, kuri pagarināti trīs un vairāk reizes – gada laikā no 36,41% līdz 43,47%. Līdzšinējā prakse rāda, ka pašreiz spēkā esošā regulējuma ietvaros efektīvs risinājums tā saukto "ātro kredītu" ierobežošanai joprojām nepastāv, vēl jo vairāk - tajos neieviešot korekcijas, pastiprināsies Latvijas iedzīvotāju emigrēšana uz citām Eiropas valstīm labāk apmaksāta darba meklējumos, lai tiktu vaļā no kredītu jūga. Tajā pašā laikā ātro kredītu uzņēmumi savās reklāmās bezatbildīgi iedrošina un pat aicina cilvēkus uz šāda veida uzvedības modeli - nepieciešamības gadījumā vienmēr var aizņemties.
“”Ātrie kredīti” – tas ir viens no galvenajiem cēloņiem ēnu ekonomikas attīstībai Latvijā. Cilvēki, esot parādu jūgā, lūdz saviem darba devējiem izmaksāt darba algu aploksnē, lai parādu piedzinējiem tas ietu secen. Tādējādi darbinieki paši jau saknē nogriež savu sociālo nodrošinājumu. Ievērojami samazinās arī valsts sociālais budžets, no kura tiek maksātas pensijas un pabalsti. “Ātrie kredīti” dzen iedzīvotājus parādu jūgā, šādā veidā ievērojami samazinot cilvēku iespējas palikt Latvijā, jo liela daļa cilvēku ir spiesti doties labāk apmaksāta darba meklējumos uz ārzemēm, lai būtu spējīgi nosegt savas kredītsaistības,” norādījis LRA valdes loceklis Edvards Smiltēns.
“Ja Latvija grib tuvoties Centrāleiropas valstu labklājības līmenim, der iepazīties ar kredītu procentu likmēm, kas, piemēram, Vācijā un Šveicē ir krietni zemākas nekā Latvijā. Jau sen vairs nav noslēpums, ka “ātro kredītu” biznesā Latvijā sastopami investori no politiķu vidus. Tieši tāpēc – rītdienas balsojums Saeimā savā ziņā parādīs, kurām partijām ir saistības, savukārt, kuras ir brīvas savos lēmumos,” uzsvere Smiltēns.
LRA iniciētie grozījumi likumā samazinātu iespēju patērētājam nonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošinot kopējo izmaksu samērīgumu. Tie paredz, ka kopējās kredīta kopējās izmaksas, kas izteiktas dienas procentos, nevar pārsniegt 0,07% dienā. Kā zināms, šobrīd tiesību norma par neatbilstošām noteic tādas izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā no astotās līdz 14. kredīta izmantošanas dienai, un 0,2% dienā, sākot ar 15. kredīta izmantošanas dienu. Jāatzīmē, ka, ja kredīta izmantošanas termiņš pārsniedz 30 dienas, par prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājiem, kuras pārsniedz 0,25% dienā no kredītu summas.
Agļošanai Nē!
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis