Viņa teica, ka divu gadu laikā kopš Saeima apstiprināja Kučinska veidoto valdību noticis ļoti kvalitatīvs lēmumu pieņemšanas process un konsultācijas ar uzņēmējiem, tāpēc LDDK šo laiku vērtē pozitīvi un valdības un uzņēmēju sadarbība līdz šim ir bijusi ļoti laba. Tostarp sevišķi atzinīgi vērtējama 2016. gada 9.augustā valdības un uzņēmēju organizāciju noslēgtā vienošanās par jauno nodokļu politikas sistēmu, kopīgi veicamajiem darbiem, sadarbības un sociālā dialoga principiem. Tajā minētās trīs galvenās reformas - Valsts ieņēmumu dienestā (VID), valsts pārvaldē un nodokļu sistēmā- secīgi tiek īstenotas.
Meņģelsone uzsvēra, ka pozitīvi novērtējams nodokļu reformas pieņemšanas process, jo darba devēju un darba ņēmēju puse bija iespēja aktīvi piedalīties galvenajās debatēs un Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdēs, lemjot par nodokļu reformu, kura tika pieņemta smaga kompromisa ceļā. "Pateicoties tam, ka tieši Māris Kučinskis un viņa komanda bija ļoti motivēta un iesaistīta šajos procesos, nebija haotisks lēmumu pieņemšanas process, bet viss notika ļoti secīgi un plānveidīgi," teica LDDK ģenerāldirektore. Viņa gan atzina, ka nodokļu reformā negatīvi vērtējama progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana, jo tas ļoti būtiski sarežģīs uzņēmumu grāmatvežu un VID darbu.
LDDK ģenerāldirektore teica, ka valdības darbā pozitīvi ir vērtējama iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma, kas uzlabos mazo un vidējo uzņēmumu finanšu plūsmu, tikmēr lielajiem uzņēmumiem dodot pārejas posmu, lai piemērotos šai reformai. Valdības darbā progress bija arī struktūrfondu ieviešanā, kas ir ļoti nozīmīgs publisko investīciju avots, un kamdēļ ir svarīgi veicināt konkrētu nozaru, piemēram, būvniecības sfēras strauju izaugsmi. Būtiska nodokļu reformas sastāvdaļa bija tieši veselības aprūpes nozares finansēšanas modelis, kas paredz sabiedrības solidāru iesaisti atbildīgā nodokļu nomaksā, nodrošinot veselības aprūpes finansējumu un sekojot līdzi tā efektīvam izlietojumam.
Meņģelsone uzsvēra, ka Māra Kučinska valdības laikā tika nostiprināta arī nozaru ekspertu padomju loma un to ietekme, visos profesionālās izglītības procesos iesaistot darba devējus un izveidojot jaunu regulējumu par darba vidē balstītu mācību ieviešanu Latvijā. Esošās valdības laikā vērojama arī ekonomikas augšupeja. "Mēs redzam, ka ekonomika kopumā šobrīd ir sasniegusi pirmskrīzes līmeni. Tiesa gan, tas noticis nedaudz vēlāk nekā citās Baltijas jūras reģiona valstīs. Šobrīd mēs esam atgriezušies pirmskrīzes līmenī un jāatzīst, ka mēs esam viena no straujāk Eiropas Savienības un augošajām valstīm," sacīja LDDK ģenerāldirektore.
Viņa piebilda, ka pozitīvi ir vērtējams arī neto darba samaksas pieaugums visos Latvijas reģionos. Tomēr negatīvas ir ļoti lielas reģionālās atšķirības vidējā darba samaksā, ko līdzsvarot ir Latvijas valdības izaicinājums. Bažas rada arī tas, ka algu fonds kopumā aug straujāk nekā pievienotā vērtībā, kas apdraud Latvijas darba devēju starptautisko konkurētspēju. Negatīvi vērtējama arī demogrāfiskā situācija, jo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits sarūk gan novecošanās, gan emigrācijas dēļ, nenotiek vienmērīga paaudžu nomaiņa darba tirgū. Šis ir viens no problēmjautājumiem, kas Māra Kučinska valdībai būs jārisina.
Meņģelsone piebilda, ka finansējums pētniecībai un attīstībai joprojām atpaliek no "Nacionālajā attīstības plāna 2020" (NAP2020) nospraustajiem mērķiem, kas būtu valdības kompetencē jārisina. Tāpat svarīgi īstenot administratīvās reformas, kas ļautu lietderīgāk un kvalitatīvāk izmantot publisko finansējumu, jo Latvijā ir liels pašvaldību skaits ar ļoti zemu iedzīvotāju skaitu.
Jau ziņots, šonedēļ aprit divi gadi kopš Saeima apstiprināja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) veidoto valdību.
divi līdzīgie
interesanti
Protams Protams