Viņš pauda, ka pašlaik Rail Baltica projektā notiek pamata trases un 17 reģionālo staciju projektēšana, un visu iesaistīto kopīgais uzdevums ir jau tagad plānot, kāda būs infrastruktūra ap dzelzceļa stacijām - no Salacgrīvas līdz Bauskai, Pierīgā un galvaspilsētā.
"Jauno infrastruktūru nepieciešams veidot ar apdomu un rūpību, lai tā būtu ērta izmantošanai nākamajām paaudzēm. Tāpēc ir būtiska sadarbība ar pašvaldībām, uzņēmējiem un citām iesaistītajām pusēm pilnvērtīga Rail Baltica staciju potenciāla izmantošanai nākotnē," sacīja ministrs.
Viņš atzīmēja, ka dzelzceļa projekta reģionālās mobilitātes kontekstā var runāt par pašvaldību dzīves kvalitātes uzlabošanu un investīciju iespēju radīšanu, jo ātra sabiedriskā transporta pieejamība piesaistīs jaunus iedzīvotājus reģioniem - galvaspilsēta kļūs daudz sasniedzamāka.
Tāpat Linkaits minēja, ka savienojamība aktivizēs uzņēmējdarbību un radīs jaunus transporta, tūrisma un citus produktus un pakalpojumus, un Rail Baltica kalpos kā nozīmīgs katalizators ekonomikas attīstībai gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā
Rīgas Plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš konferencē atzina, ka pirms vairākiem gadiem, strādājot pie Rīgas metropoles areāla mobilitātes telpiskās vīzijas izstrādes, reģionālās satiksmes funkcionalitāte tika noteikta kā vēlamais projekta attīstības scenārijs un ir liels gandarījums, ka pārskatāmā nākotnē tā varētu kļūt par realitāti.
Viņš arī sacīja, ka lielākais ieguvums ir pārvietošanās ātrums, ko dos Rail Baltica projekta attīstība. Tikpat svarīga ir sabiedriskā transporta integrācija, lai varētu ērti pārsēsties no vilciena autobusā, ja tas nepieciešams nokļūšanai galamērķī.
Savukārt RB Rail reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans konferencē uzsvēra, ka Rail Baltica infrastruktūra dos iespēju attīstīt arī pārrobežu reģionālos pārvadājumus, radot jaunu sadarbības un attīstības potenciālu, piemēram, starp Bausku un Jonišķiem, Lietuvā vai Salacgrīvu un Hēdemēstes pagastu, Igaunijā.
Arī Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (ZZS) uzsvēra Rail Baltica reģionālās satiksmes nozīmi nokļūšanai gan galvaspilsētā, gan virzienā uz un no Igaunijas.
Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānotas 16 reģionālās pieturas - Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā un viena jauna stacija Rīgā, Āgenskalnā pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) uz esošā sliežu ceļa. Papildus vairāku reģionālo staciju iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.