Irmejs arī uzsvēra, ka šo problēmu nevar atrisināt vienā gadā. "Mēs patlaban nevaram operēt onkoloģiskus slimniekus, jo mums trūkst medmāsu, turklāt ir situācijas, kad medmāsas aizstāj māsu palīgi, kuri kaut arī nedrīkst pat padot instrumentus vai materiālus, to dara, jo nav citu variantu. "Šī situācija ir ļoti nopietna," viņš piebilda.
Irmejs sacīja, ka Latvijā desmitiem gadu tiek strādāts ar vienu operāciju māsu uz divām zālēm, kad visā pasaulē ir divas māsas katrā operāciju zālē.
Arī RSU Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne norādīja, ka Latvijā ir būtisks onkoloģijas māsu trūkums, piemēram, laba starptautiska prakse paredz, ka ķīmijterapijas procesā uz pieciem pacientiem ir viena māsa, savukārt Latvijā viena māsa ir uz apmēram 25 pacientiem.
Purkalne piebilda, ka māsu trūkums saistīts ar mazo atalgojumu, jo māsas, kuras strādā ar ķīmijterapijas preparātiem ambulatori, saņemt tikpat daudz, cik māsas, kas strādā poliklīnikā un raksta papīrus.
Veselības ministrijaa (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško informēja sēdes dalībniekus par jau līdz šim paveikto onkoloģijas lomā, kā arī par Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu. Pēc viņas komentāriem izcēlās spraiga diskusija, kurā gan mediķi, gan pacientu organizāciju pārstāvji pauda bažas par onkoloģijas jomas trūkumiem un vēl darāmo.
Beidzot ir jāsāk maksāt algas