Pēc viņa paustā, ierobežojumiem jābūt pietiekami stingriem, masveidīgiem un arī izkontrolējamiem, lai tie tiešām tiktu ievēroti, tādējādi tiktu panākts vēlamais rezultāts - novērsta katastrofāla pārslodze slimnīcās un mazināts inficēšanās biežums.
"Te ir vieta diskusijai par rīcības variantiem - izvēle ir starp rīcības scenārijiem, kuros tiek sabalansēta efektivitāte un, protams, vakcinēto cilvēku priekšrocību nodrošināšana," norādīja politiķis.
Pavļuts sacīja, ka gala lēmumu pieņems, balstoties uz modelētiem situācijas attīstības scenārijiem, jo patlaban eksperti veic aprēķinus par dažādu pasākumu iespējamo ietekmi. "Principu līmenī es pievienojos viedoklim, ka mums būtu jātiecas pēc tādiem drošības pasākumiem, kuros tomēr tiek ņemts vērā, ka puse Latvijas sabiedrības ir rīkojusies atbildīgi un rūpējusies par sabiedrības, valsts un savu veselību kopumā - tātad vakcinējusies, un tur kur iespējams, šiem cilvēkiem būtu jādod priekšrocības un jādod iespējas turpināt dzīvi pēc iespējas normāli, tiktāl, cik tas ļauj sasniegt epidemioloģiskos mērķus," skaidroja ministrs.
Pavļuts uzsvēra, ka šie ir viņa personīgie, nevis visas valdības apsvērumi.
Tikmēr mikroblogošanas vietnē "Twitter" Pavļuts norādījis, ka "neatkarīgi no valdības iespējamā lēmuma izsludināt ārkārtas situāciju valstī, ārkārtējā situācija veselības aprūpes nozarē šobrīd jau ir neizbēgama".
Aģentūra LETA arī vērsās Veselības ministrijā, jautājot, kādas darbības šobrīd būtu jāveic un vai plānots izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpē, taču trešdienas pēcpusdienā ministrija papildu informāciju nesniedza.
Jau ziņots, ka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis šodien žurnālistiem pauda, ka Covid-19 izplatība Latvijā pašlaik notiek tik strauji, ka slimības apturēšanai nepietiktu pat ar vakcinācijas pret Covid-19 tempa būtisku kāpināšanu, un tā vietā vismaz sākotnēji nepieciešams ieviest vienādus ierobežojumus gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, lai apturētu saslimstības kāpumu.
Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēts 1671 jauns Covid-19 gadījums un saņemti ziņojumi par 16 Covid-19 pacientu nāves gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Līdz šim vairāk saslimušo Latvijā tika konstatēts tikai pērn 31.decembrī, kad Covid-19 atklāja 1861 iedzīvotājam. Līdz ar lielo saslimušo skaitu strauji ir kāpis divu nedēļu kumulatīvais rādītājs - dienas laikā tas palielinājies no 627,9 līdz 680,5 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Augstāks kumulatīvais rādītājs Latvijā ir bijis vērojams tikai septiņas dienas iepriekšējās ziemas Covid-19 viļņa "pīķa laikā" janvāra vidū. Līdz šim augstākais saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā ticis fiksēts 10.janvārī - 693,9, bet 16. un 17.janvārī tas bija attiecīgi 690,3 un 690,2.