"Viena lieta ir noteikt spēles noteikumus, bet otra - vai bankas nemēģināja tos radošā veidā apiet. To arī ASV Finanšu ministrija pārmet saistībā ar ABLV Bank. Nav tā, ka neviens divus gadus nav sapratis, kas notiek. To jau sapratām sen, un valdība deva signālu bankām, dodot tām laiku samazināt riskanto klientu apkalpošanu, un tas arī tika darīts. Tomēr tagad situācija ir mainījusies un, izrādījās, ka temps nav bijis pietiekams," stāstīja Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, ABLV Bank akcionāri ārkārtas sapulcē 26. februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. ABLV Bank pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
Banka visus ASV varasiestāžu pārmetumus noraidījusi, un ABLV Bank valdes piekšsēdētājs Ernests Bernis intervijā Dienai norādīja, ka par bankas reputāciju vēl noskaņots cīnīties.
vēroju
Replika
Guna