Ministrs atgādināja, ka Latvijai un vairākām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Otrā pasaules kara beigas nenesa atbrīvošanu. Brīvības vietā Latvija tika okupēta un piedzīvoja totalitāra režīma represijas un apspiestību. Otrais pasaules karš Latvijai beidzās gandrīz piecdesmit gadu vēlāk, tādējādi Latvija nebija klāt ANO dibināšanā 1945.gadā, sacīja Latvijas politiķis.
Rinkēvičs apliecināja ANO lomu starptautiskās kārtības un tiesiskuma nodrošināšanā, lai nepieļautu valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpšanu. Ministrs pasvītroja, ka daudzpusējās attiecības (multilaterālisms) ir būtisks garants miera un drošības saglabāšanai.
Ārlietu ministrs vērsa uzmanību arī uz jauniem izaicinājumiem starptautiskajai drošībai.
"Mums ir jābūt prasmīgiem noteikt un novērst tādus draudus, kas saistīti ar hibrīdapdraudējumu, dezinformāciju, kā arī jāturpina aktīva cīņa pret Covid-19 saistītiem izaicinājumiem. Mēs atbalstām mūsu kaimiņvalsti Igauniju, kas šos jautājumus aktīvi uzrunā ANO Drošības padomē, būdama tās prezidējošā valsts," uzsvēra ministrs.
ANO Drošības padomē ir pārstāvētas 15 valstis, no kurām 5 ir pastāvīgās locekles un 10 nepastāvīgās locekles divus gadus. Igaunija pirmo reizi ir ANO Drošības padomes locekle no 2020. līdz 2021.gadam. Šā gada maijā Igaunija pilda arī ANO Drošības padomes prezidējošās valsts lomu. Šodienas sanāksmē piedalījās 70 pasaules valstu pārstāvju, tai skaitā 50 ārlietu ministru. Sanāksme notika video formātā.
Jau ziņots, ka Eiropā ik gadu 8.maijā atzīmē Otrā pasaules kara beigas.
Dostojevskis