Rinkēvičs: Neatkarību var izcīnīt ar sirdi, bet tā ir jāsargā ar prātu

Ministrs uzsvēra, ka mūsdienu ārpolitikas veidotājiem jāsaskaras ar ļoti smagām izvēlēm. Raksturojot Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO, viņš uzsvēra, ka pateicoties dažādu pušu un personu mērķtiecīgajam darbam, Latvijai izdevās ielēkt aizejoša vilciena pēdējā vagonā. Viņš pauda pateicību, tiem, kas pie tā strādāja un tiem, kas īstenoja Krievijas bruņoto spēku izvešanu no Latvijas.

"Uzdevumi mainās līdzi laikam un 1918. un 1921.gadā uzdevums bija panākt Latvijas valsts atzīšanu. 1920.-1930.gados mēs meklējām dialogus un sabiedrotos un mēģinājām līdzsvarot savu ārpolitiku. Pēc tam, uz laiku savu neatkarību "de facto" zaudējām. Vēlāk, mums nebija nekādu šaubu, bija ļoti skaidrs mērķis - pēc iespējas ātrāk pievienoties ES un NATO. Tikai mūsu pilnīga dalība šajās institūcijās ir mūsu valsts neatkarības, drošības un attīstības pamats," norādīja ministrs.

Grāmatas prezentācijai sekojošā diskusijā, bijušais Ministru prezidents Valdis Birkavs uzsvēra, ka katram ārpolitikas posmam ir savi mērķi, kā arī savi kāpumi un kritumi, un ārpolitika ar aizsardzības politiku cieši stāv kopā valsts drošības sardzē. Laikā, kad viņš bijis premjers, valdības un ministriju ierēdņu entuziasms un mērķtiecība bija neparasta, ko pavadīja atmoda. Toreizējie notikumi bijuši saistīti ar to, lai Latviju iesakņotu Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

"Latvijā bija ļoti vāja opozīcija pret iestāšanos ES. Latvijā nebija stipra, pret ES noskaņota kustība. Ja tāda būtu bijusi, tā būtu uzlabojusi mūsu iestāšanās rezultātus. Visi, kas kādreiz šaubījās par mērķa iestāties ES un NATO pareizību, pēc 2008.gada un vēl vairāk pēc 2014.gada saprata, ka ceļš ir bijis pareizs un iesakņošanās dziļi Eiropas, Rietumvalstu un transatlantiskajās struktūrās ir bijusi vienīgā pareizā izvēle," teica Birkavs, piebilstot, ka kopš Latvijas iestāšanās šajās institūcijās, valsts ir pazaudējusi un nav definējusi skaidru prioritāti un mērķi, uz ko tai tiekties.

Savukārt Eiropa Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) klātesošajiem pauda viedokli, ka grāmatā būtu iekļaujams, tas, kā pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas diplomāti rūpējās, lai nepieļautu par Latviju izplūdušu priekšstatu, un, lai Latvijai kādā veidā netiktu uzspiestas normas, kas nav uz valsti attiecināmas. Svarīgs process bijis arī Latvijas iekļaušana Eiropā un drošības politikas attiecības ar ASV, kā arī process, kas novedis pie robežlīguma parakstīšanas ar Krieviju, kas uzskatām par vienu no valsts drošības pamatakmeņiem.

"Svarīgi būtu uzsvērt arī bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lomu, kas globālajā diplomātijā Latvijai iedeva seju un ļoti aktīvi piekopa starptautisko diplomātiju. Skaidrs, ka gaidāmie izaicinājumi ir nopietni - Latvijas izaicinājums ir tas, kādā veidā mēs būsim Eiropas jaunajā kodolā, lai kādu nosaukumu tam vēlāk iedotu. Iespējams, ka daži lēmumi attiecībā uz šo būs jāpieņem jau nākamgad. Šis, drīzumā gaidāmais posms, būs otrs nozīmīgākais pēc integrācijas ES un NATO," pārliecību pauda eiroparlamentāriete.

Arī Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars minēja, ka vairāk būtu uzsverama Vīķes-Freibergas personība un loma Latvijas ārpolitikas procesos. Viņaprāt, bijusī prezidente spēja mobilizēt vietējos politiķus, lai nenovirzītos no mērķa - iestāties ES un NATO. Viņa spēja tautā turpināt sēt uzticību, ka Latvija to var izdarīt un izdarīs, uzsvēra Bondars.

"100 gadu laikā mums bijuši trīs izaicinājumi - valstiskuma iegūšana, okupācijas neatzīšana un pēc neatkarības atgūšanas drošības problēmu atrisināšana, izvedot svešas valsts armiju un iestājoties ES un NATO. Bet nākotnes prioritāte ir neaiziet no Eiropas galda, kā arī drošības politikas aktualitāte un mūsu tautiešu interešu aizstāvība ārzemēs," piebilda deputāts.

Komentējot grāmatas tapšanu, LĀI norādīja, ka Latvijas simtgade ir lielisks iemesls atskatīties uz valsts paveikto - ar lepnumu par daudzajiem sasniegumiem un paškritisku skatu uz to, kas vēl jāpadara. Šī grāmata stiprinās zināšanas un izpratni par Latviju starptautiskajā vidē, iezīmējot plašākas tendences un parādot kopsakarības starp dažādiem posmiem Latvijas ārpolitikas veidošanā un attīstībā.