Viņš skaidroja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rosina lemt par neuzticības izteikšanu ministram, jo ir pārliecināta, ka jādara gals neizdarībai un nekompetencei, kas pēdējos gados ir apvijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) Pleša vadībā.
Saeimas deputāts norādīja, ka ministra lēmums par Rīgas teritorijas plānojuma nākamajiem gadiem apturēšanu ir kā pēdējais piliens pacietības mēram. ZZS uzskata, ka partijai un koalīcijai kopumā jāskatās acīs patiesībai un jāatzīst, ka Plešs nav piemērots ministra amatam.
Pēc Valaiņa paustā, ministra darbības traucē un grauj ministrijas pārraudzībā esošās jomas. ZZS ieskatā, tam ir jāpieliek punkts. Deputāts atzīmēja, ka VARAM ir noteikti skaidri uzdevumi, kas būtiski valsts attīstībai - veidot un īstenot politiku vides un dabas aizsardzībā, reģionālajā attīstībā un pašvaldību sistēmas attīstībā, teritorijas attīstībā, plānošanā un informācijā sabiedrībā.
"Raugoties uz aizvadīto gadu laikā paveikto, nākas secināt, ka būtiski sasniegumi vai izrāviens nav vērojams nevienā no šīm jomām. Neapšaubāmi Plešs lepojas ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Ko tad mums solīja pirms reformas?! Ka tā palīdzēs mazināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām, ka tā nepieciešama, lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām un lai iedzīvotājiem visā Latvijā būtu iespēja saņemt līdzvērtīgus un kvalitatīvs pakalpojums," sacīja deputāts.
Viņš turpināja, ka, saskaņā ar solīto, iedzīvotāju ieguvums no reformas būs dzīves kvalitātes uzlabošana, neatkarīgi no dzīvesvietas. Valainis jautāja, vai šie mērķi ir sasniegti, vai vērojamas pozitīvas pārmaiņas un cilvēki reģionos šodien dzīvo labāk.
Valainis norādīja, ka, uzklausot pašvaldību ekspertus, ko ministrs parasti ignorējot, viedoklis nav iepriecinošs. Viņš atgādināja, ka reforma tika plānota nevis plašās konsultācijās ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem, bet jaunā Latvijas kartes zīmēšana notika Vecrīgas kabinetos.
"Arī reformā deklarētie mērķi nekad nav bijušas dienas kārtībā, lai gan tika stāstīts, ka nepieciešams attīstīt spējīgu, lielāku administratīvo teritoriju veidošanu, tomēr par attīstību netika domāts ne toreiz, nedz arī tagad. Satversmes tiesa, kurā bija vērsusies virkne pašvaldību, atklāj, ka reformas pamatā esot attīstības centru modelis, taču nav nekādu pazīmju, ka valsts palīdzētu attīstības centriem pēc reformas," sacīja deputāts.
Tāpat viņa ieskatā, nav arī vērojamas rūpes par nomalēm jeb attālākajiem jauno novadu pagastiem. Valainis uzsvēra, ka visas šīs problēmas ir atstātas pašvaldību ziņā. Deputāts secināja, ka reforma tika pakārtota nevis iedzīvotāju interesēm, bet politiskajām ambīcijām un interesēm. Lai novada attīstības centri un valstspilsētas kļūtu par līdzsvarotu attīstības dzinējspēku, tam nepieciešama apjomīga un mērķtiecīga valsts atbalsta programma, viņš sacīja.
Valaiņa ieskatā, ne mazāk svarīga ir nomaļu atbalsta programmu, lai veicinātu investīciju piesaisti un jaunu darba vietu radīšana. Viņš uzsvēra, ka ne vienā, ne otrā lietā ministram plāna nav. Deputāts atzīmēja, ka demokrātiskā, tiesiskā valstī Saeimai un valdībai bez vietējo pašvaldību līdzdalības nav iespējams pilnvērtīgi pārvaldīt valsts teritoriju, lokālo identitāti, vietējo vērtību un tradīciju saglabāšanu.
"Tā ir vara, kas ir vistuvāk ikkatra iedzīvotāja ikdienai. Vara, kas kalpo konkrētas teritorijas iedzīvotājiem, savas kompetences ietvaros visai sabiedrībai kopumā. Reformas gaitā tika pārkāptas teritoriālās kopienas pamattiesības, tika likvidēta iespēja ievēlēt deputātus no vēlētāju apvienībām, samazinot iespējas aizstāvēt vietējās intereses tam piemērotajā varas līmenī, nemaz nerunājot par to, ka reformas bīdītāji necentās uzklausīt pašvaldību viedokļus, ignorējot iedzīvotāju balsojums, kas bija pretēji ministrijas piedāvātajiem ar ļoti, ļoti maz atsevišķiem izņēmumiem," pauda deputāts.
Viņš uzsvēra, ka arī ekspertu un zinātnieku viedokļi palika nesadzirdēti. Valainis atzīmēja, ka neatkarīgi universitāšu pētnieki, profesori savā analīzē secināja, ka pozitīvām pārmaiņām nepieciešama nevis novadu apvienošana, bet reģionālā reforma, par atbildīgu reģionu pašvaldību izveidošana. Kopā ar lielajām pilsētām šādas pašvaldības kļūtu par dzinējspēku visas Latvijas, ne tikai Rīgas metropoles areāla izaugsmei.
Valainis norādīja, ka ne jau attīstība un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana bija reformas pamatā. Viņa ieskatā, tie bija politiski motīvi un aprēķins. Diskusija valdības līmenī par reģionālo pašvaldību izveidi bija nekas vairāk kā politiska sabiedrības muļķošana, tai skaitā arī koalīcijas frakciju muļķošana ar mērķi pieņemt administratīvi teritoriālo reformu, uzskata politiķis.
"Tikai pēc tieši ZZS iniciatīvas šī sabiedrības muļķošana tika pārtraukta, jo tas maksā arī naudu, ierēdņu un citu iesaistīto darbs tukšgaitā nav tas, kas mums šobrīd ir vajadzīgs. Ja politiķi to dara tikai tāpēc, lai muļķotu viens otra partiju, mūsu ieskatā tas nav pieņemami, tāpēc arī mēs rosinājām to pārtraukt," sacīja deputāts.
Viņa ieskatā, administratīvi teritoriālā reforma ir vērsta uz pašvaldību finanšu vājināšanu. Vietvarām radušies papildu izdevumi gan struktūrpārveidošanai, gan nomales efekta mazināšanai. Paralēli reformai tika samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcija par sliktu pašvaldībām un darbaspēka nodokļu progresivitāte tiek nodrošināta tieši uz pašvaldību ieņēmumu rēķina.
Pēc deputāta paustā, arī eksperti norāda, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pamati ir sagrauti, būtiski palielinot ieņēmumu nevienlīdzību starp pašvaldībām - jo tālāk no Rīgas, jo lielāka ir šī nevienlīdzība, krasi samazinās pašvaldību atkarība no pašu teritorijā un no saviem iedzīvotājiem gūtajiem nodokļiem.
Valainis akcentēja, ka arī jaunajā pašvaldību likumā pievienotas arvien jaunas autonomas funkcijas, bet līdz galam netiek domāts par atbilstošu ieņēmumu palielinājumu, šo jautājumu arvien atliekot uz vēlāku laiku. Reālas demokrātiskā pieprasījumā balstītas reģionālās politikas trūkums raksturo ministrijas un arī atbildīgā ministru, uzskata opozīcijas deputāts.
"Amata nosaukumā iekļautie vārdi "reģionālās attīstības" tiek aizmirsti vai vienkārši ignorēti. Ministrs savu amata nosaukumu ar darbiem diemžēl neattaisno. Gūtie labumi nav salīdzināmi ar zaudējumiem, ekonomiskiem triecieniem, ko ir saņēmušas pašvaldības kopumā, un tā nav vieta, kur var to aizstāt ar vienu otru smuku politprojektu kādā no pašvaldībām," rezumēja Valainis.
Deputāts norādīja, ka reformas gaitā pašvaldību likumprojektā līdz otrajam lasījumam tika pazaudēts risinājums, kas nodrošinātu vietējo kopienu aktīvu iesaistīšanu pēc būtības. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā pašvaldību, kas nostādītas pastāvīga finansējuma trūkuma apstākļos, investīcijas un institūcijas koncentrējas novadu centros, sacīja politiķis.
Šādos apstākļos, deputāta ieskatā, krasi samazināsies darbavietu, izglītības un veselības pakalpojumu pieejamība, pirmkārt jau novadu nomalēs. Zudīšot arī šo teritoriju pievilcība izglītotam un prasmīgam darbaspēkam.
"Nomales efekta rezultātā reforma veicinās emigrāciju Latvijas teritorijā un resursi tiks izmantoti neproduktīvā veidā. Atbildīgās ministrijas un valdībā kopumā veiktie pasākumi nav vērsti ne tikai uz pašvaldības ceļu, ne uz pašvaldību slimnīcu, ne uz skolu racionālu izvietojuma veidošanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir jābūt pašvaldību pārstāvim. Tam jābūt valdības loceklim, kas aktīvi aizstāv un pārstāv vietvaras un to iedzīvotāju intereses," uzsvēra Valainis.