Viņa apliecināja, ka 24.martā no Latvijas nav izlaisti 17 Latvijas valstspiederīgie, kas todien gatavojās doties lidojumā uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu. Šīs personas nav atbildušas nevienam no Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredzētajiem izņēmuma gadījumiem par personām, kuras var šķērsot Eiropas Savienības ārējo robežu.
Starp šiem izņēmuma gadījumiem ir, piemēram, jūrnieki, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai nepieciešams atgriezties no tā, Latvijas valstspiederīgie, kuri ir Latvijas oficiālo delegāciju locekļi vai kuriem jānokļūst savā darba vietā starpvaldību projekta ietvaros un citi. Ceļotāji kā izņēmums šajos noteikumos norādīti nav.
Tāpat šīm personām, kuras 24.martā netika izlaistas no valsts, nebija saņemta arī Valsts robežsardzes priekšnieka vai viņa pilnvarotās personas parakstīta atļauja, ka ārējās robežas šķērsošana atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.
Pētersone uzsvēra, ka šāda kārtība bija arī tad, kad ārējo robežu Latvijas valstsiederīgie vēlējās šķērsot pa sauszemi, un tādēļ tā ticis darīts arī attiecībā uz lidojumiem.
Pēc viņas teiktā, Operatīvās vadības grupā (OVG) panākta vienošanās par pagaidu regulējumu, kas ļautu Latvijas valstspiederīgajiem doties uz trešajām valstīm arī nebūtisku iemeslu dēļ, un pašreiz tas ir atļauts. Vienlaikus Pētersone uzsvēra, ka ceļojumi uz trešajām valstīm pa sauszemes robežu joprojām nav atļauti.
OVG pieņemtajiem lēmumiem gan nav saistoša spēka un jebkuras izmaiņas, par kurām vienojusies attiecīgā grupa, vēl ir jāapstiprina valdībā. Pagaidām nekādas izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos nav veiktas, un, kamēr tas nav noticis, robežsargi lidojumos uz trešajām valstīm Latvijas valstspiederīgajiem ļauj doties arī nebūtisku iemeslu dēļ.
"Tas ir drīzāk skaidrojums dienestiem, kā rīkoties līdz attiecīgajiem tehniskajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos," sacīja Pētersone.
Tikmēr Satiksmes ministrijas pārstāve Baiba Gulbe aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos ir plānotas izmaiņas, lai tās nebūtu pārprotamas un interpretējamas, un ļautu lidojumos doties uz trešajām valstīm arī ceļotājiem. Viņa prognozēja, ka valdība lēmumu par to varētu pieņemt sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.
Savukārt to, ka OVG sēdēs pieņemtie lēmumi nav ar saistošu spēku, tomēr tajā nolemtais, ka uz trešajām valstīm var lidot arī ceļotāji, ir pieņemts kā pagaidu regulējums, Gulbe nodēvēja par "ārkārtas apstākli".
Starp Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem 24.martā tika aizliegts doties uz Kijevu, bija arī divi tūrisma kompānijas SIA "Express line" klienti.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksands Milovs aģentūrai LETA atzīmēja, ka brīdī, kad tika ziņots par to, ka no 17.marta tiešie lidojumi uz trešajām valstīm tiks atsākti arī no starptautiskās lidostas "Rīga", tas tika darīts ar pamatojumu, ka ceļotāji no Latvijas uz šīm valstīm tik un tā dodas no Lietuvas un Igaunijas lidostām. Tādējādi tika radīts iespaids, ka, atļaujot lidojumus uz trešajām valstīm arī no Rīgas, tajos varēs doties arī tie, kas grib ceļot.
Milovs nosūtījis vēstuli satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP), prasot skaidrot, kādēļ attiecīgos noteikumus katra iestāde interpretē pa savam. No ministra saņemta formāla atbilde, kas skaidrību nav viesusi, sacīja uzņēmējs.
Milovs arī atzina, ka bažas rada, ka pagaidu regulējums, par ko panākta vienošanās OVG, nav nekur publiski pieejams rakstveidā, kas tādējādi nedod pārliecību, ka Latvijas valstspiederīgie lidojumos uz trešajām valstīm visos gadījumos varēs doties bez problēmām.
Savukārt pēc 24.marta incidenta viņš izteica pateicību Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic", ar kuru palīdzību "Express line" klienti Kijevā tomēr nokļuva, lidojot no Viļņas lidostas.
Jau vēstīts, ka no 17.marta starptautiskajā lidostā "Rīga" atjaunoti gaisa pārvadājumi uz un no trešajām valstīm, tostarp čārterreisu pārvadājumi.
Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.
Noteikumu projekta iesniedzēja Satiksmes ministrija norāda, ka grozījumi bija nepieciešami, jo citas valstis, tostarp Igaunija un Lietuva, pasažieru pārvadājumus no un uz trešajām valstīm atļauj. Tādēļ praksē vērojama situācija, ka Latvijas pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, paredzēts, ka tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.