Vējonis: Saeimas vēlēšanu laikā vārda brīvība var kļūt par melu brīvību

Vējonis atzīmēja, ka demokrātija vienmēr ir bijusi saruna, diskusija un kopēja ceļa meklēšana, lai līdzsvarā tiktu aizstāvētas visu sabiedrības grupu intereses. Lai demokrātija reāli darbotos, mums ir jābūt prasīgiem, atbildīgiem un nedrīkstam palikt malā.

"Es aicinu vēlēšanas vērtēt nevis kā sporta spēlēs ar zaudētājiem un uzvarētājiem, bet gan kā drošības jautājumu," uzrunājot klātesošos uzsvēra Valsts prezidents.

Otrdien, 22. maijā, pēc Valsts prezidenta ielūguma Rīgas pilī Latvijas un ārvalstu eksperti diskutēja par izaicinājumiem pirmsvēlēšanu laikā. Šī diskusija norisinājās diskusiju cikla par Latvijas drošības izaicinājumiem 21. gadsimtā ietvaros.

Diskusiju vadīja LU profesore Žaneta Ozoliņa, kura diskusijas ievadā, raksturojot kontekstu, kādā šogad notiks Saeimas vēlēšanas, vērsa uzmanību uz to, ka globalizācijas, tehnoloģiju un sociālo tīklu klātbūtne mūsdienu sabiedrībā nav nekas jauns. Taču to atstātā ietekme un izraisītās emocijas gan ir grūti paredzamas, tādējādi radot ievainojamības riskus.

Par Zviedrijas pieredzi un jaunākajiem rīcības plāniem, lai mazinātu ārējo spēku ietekmi uz nacionālajām vēlēšanām, kā arī sagatavotu sabiedrību krīzes situācijām stāstīja Zviedrijas Civilo ārkārtas apstākļu aģentūra direktors Mikaēls Tofvessons. Viņš atzina, ka arī Zviedrija ir saskārusies ar centieniem diskreditēt vēlēšanu procesu un demokrātijas vērtību sabiedrībā.

Lai varētu novērst iespējamos riskus, jo īpaši krīžu situācijās, ir svarīga ne tikai formāla sadarbība, bet arī neformāla tīklošanās, kurā iesaistīti motivēti publiskā un privātā sektora, mediju un nevalstisko organizāciju pārstāvji un savas jomas speciālisti un entuziasti, atzina igauņu stratēģiskās komunikācijas aģentūras META Communications partneris Andreass Kaju.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte Guna Šnore izskaidroja, kā Latvija gatavojas vēlēšanu izaicinājumiem, savukārt diskusiju noslēdza Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga, kura aicināja domāt par sabiedrisko mediju stiprināšanu, atbalstu reģionālo mediju neatkarībai un pieaugošo nevalstisko organizāciju lomu demokrātijas stiprināšanā.