Taujāta, vai Krievijas mediji Izraēlā nerada maldīgu priekšstatu par Latviju, jo liels skaits Izraēlas iedzīvotāju skatās krievu valodā raidošos televīzijas kanālus, kuros tiek stāstīts arī par Baltijas valstīm, vēstniece atbildēja noraidoši, sakot, ka Krievijas mediji Izraēlā nerada būtisku ietekmi šajā jautājumā.
"Nedomāju, ka Izraēlā tā ir problēma. Domāju, ka aptuveni sestā daļa iedzīvotāju ir bijušie PSRS iedzīvotāji. Daži no viņiem Izraēlā ieradās 60.gados vai 70.gados, un šie cilvēki ir pilnībā integrējušies, bet daudzi ieradās arī 90.gadu sākumā, kad PSRS bruka. Liela daļa šo cilvēku, kas iepriekš dzīvojuši PSRS, iespējams, izņemot vecāka gadagājuma cilvēkus, patērē Izraēlas medijus, ir ļoti patriotiski un jūtas iesaistīti tajā, kas notiek Izraēlā," teica Bar-Sade.
Viņasprāt, liela daļa šo Izraēlas iedzīvotāju jūtas integrēti un saprot valodu. Tāpat lielākā daļa no šiem cilvēkiem interesējas galvenokārt par norisēm Izraēlā, ne tik ļoti par to, kas notiek kaut kur tālu citviet pasaulē, norādīja vēstniece, piebilstot, ka, lielākoties, izņemot vienu stundu dienā, viss medijos stāstītais ir par valsts iekšpolitiku un Izraēlas problēmām. "Daļa patērē krievu televīzijas kanālus, pārsvarā skatoties šovus vai vecas filmas, tāpat ir arī vietējās avīzes krievu valodā, tomēr to skaits ir mazinājies, jo arvien vairāk šo cilvēku lasa ivritā," uzsvēra diplomāte.
Pēc viņas domām, izglītoti cilvēki labi saprot, kas notiek Latvijā un Baltijā, saprot vēsturi. Vienlaikus viņa nenoliedza, ka Izraēlā ir daļa cilvēku, kas ir satraukti par neonacismu, un tie nav tikai krievu valodā runājoši. Tomēr daļa cilvēku varbūt īsti nepārzina vēsturi, tādēļ rodas nepareizs priekšstats, skaidroja diplomāte.
"Man ir arī daži draugi, kas teikuši, ka 16.martā Latvijā soļo neonacisti un tādēļ labāk uz Latviju nebraukt. Bet es viņiem cenšos paskaidrot, ka Latvijas vēsture nav tik vienkārša kā balts un melns. Arī Izraēlā un kopumā nekas nav balts un melns, jo, domājot tādās kategorijās, nav iespējams saskatīt patiesību," viņa sacīja.
Pēc viņas domām, Latvijai un Izraēlai nepieciešams attīstīt biznesa attiecības, jo šajā jomā ir liels potenciāls. Kopumā tirdzniecības attiecības starp abām valstīm vēstniece raksturoja kā labas, bet ne pietiekami labas, kā iemeslu minot salīdzinoši nelielos tirdzniecības apjomus. No Latvijas lielāko daļu eksporta veido kokmateriāli un pārtika, bet no Izraēlas pārtika un ķīmikālijas, norādīja Bar-Sade, piebilstot, ka nepieciešams strādāt pie ciešākām tirdzniecības attiecībām, lai apjomu ievērojami palielinātu.
Viņa pieļāva, ka tirdzniecības dinamikas attīstību apgrūtina lielais attālums starp abām valstīm, kā arī tas, ka vairākas pasaules valstis arvien biežāk lūkojas Austrumu virzienā. "Izraēla ir diezgan tālu no Latvijas, un ne vienmēr Izraēlas iedzīvotāji zina pietiekami daudz par Latviju. Varbūt abas puses pietiekami nestrādā šajā ziņā. Tāpat tirgus ir relatīvi mazs, un abas valstis vairāk fokusējas uz lielāku tirgu, piemēram, Vācijā, ASV vai Ķīnā. Arvien vairāk valstis sāk lūkoties Austrumu virzienā, uz Ķīnas un Indijas tirgu," teica vēstniece.
Taujāta, vai šobrīd Izraēlas kompānijām pastāv kāda sadarbība ar Latviju aizsardzības un drošības jomā, Bar-Sade atzīmēja, ka Izraēlas kompānijas būtu priecīgas sadarboties, jo tas vienmēr ir labi biznesam, tomēr šobrīd vienīgā sadarbība šajā jomā, par ko viņa ir lietas kursā, ir nesen noslēgtais vairāku miljonu eiro vērtais līgums par prettanku raķešu sistēmu "Spike" iegādi, kas ražotas Izraēlā.
"Izraēlas kompānijas, ne tikai tās, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, ne vienmēr koncentrē skatu uz Ziemeļeiropu, tādēļ ir potenciāls sadarbībai. Vienlaikus Latvijai jāsaprot, ko tieši tā vēlas un kas tai nepieciešams, un tad var atrast sadarbības partnerus Izraēlā, kas to labprāt piegādātu," sacīja Bar-Sade.
Komentējot abu valstu divpusējās attiecības, diplomāte vērsa uzmanību, ka tās praktiski sākās no nulles 90.gadu sākumā, jo, atšķirībā no citām valstīm, Izraēlai ar Latviju iepriekš nekādu saišu nav bijis, jo Latvija bija PSRS sastāvā. Viņa atzīmēja, ka uz Izraēlu pēdējo divu trīs gadu laikā no Latvijas bijušas vairākas vizītes, un arī turpmāk tādas ir plānotas. Vienlaikus viņa pauda nožēlu, ka augsta līmeņa vizītes no Izraēlas pagaidām nav bijušas tik intensīvas, tomēr nākamgad viena vai vairākas vizītes varētu notikt, cerību pauda diplomāte.
"Mēs savstarpējās attiecības esam veidojuši no nulles un esam tās attīstījuši ļoti labi. Divpusējās attiecības ir stipras, labas un atvērtas, tostarp ar Latvijas valdību un Latvijas augstajām amatpersonām. Protams, starp Izraēlu un Latviju varbūt nav tik tuvu attiecību kā ar ASV vai Ziemeļvalstīm, nevarētu teikt, ka bieži notiktu arī augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, tomēr attiecības kopumā es raksturotu kā ļoti labas. Izraēla ir tik aizņemta ar to, kas notiek tās iekšienē un pie tās robežām, ka kopumā vizīšu skaits no Izraēlas uz citām tālākām valstīm nav īpaši liels," uzsvēra Bar-Sade.
Viņasprāt, vēstniecības darbības lauka koncentrēšana nesusi augļus kultūras sadarbībā, ekonomikas attiecībās un citās jomās, jo pirms dažiem gadiem Izraēlas vēstniecība pārraudzījusi visas trīs Baltijas valstis, taču šobrīd strādā tikai saistībā ar Latviju.
Bar-Sade skaidroja, ka pagaidām vēl nav zināms konkrēts datums politisko konsultāciju starp Latviju un Izraēlu norisei, bet, iespējams, tās varētu notikt jūnijā. Tomēr tieši tad plānota ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) vizīte Izraēlā, līdz ar to politisko konsultāciju laiks vēl varētu mainīties. Vēl viens dialogs, kas starp abām valstīm sākts salīdzinoši nesen, ir trīs Baltijas valstu un Izraēlas politisko direktoru tikšanās, kas līdz šim notikušas trīs reizes. "Reizi gadā notiek šāda tikšanās, lai visas puses apmainītos ar svarīgiem viedokļiem par notikumiem Izraēlā un Baltijas reģionā," piebilda diplomāte.
Tikmēr holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā vēstniecībai izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrijām. Viņasprāt, saistībā ar holokaustu notiek diezgan daudz aktivitāšu un cilvēki kļūst arvien izglītotāki un atvērtāki, īpaši jaunā paaudze. Savukārt komentējot Latvijas ebreju kopienas piederību Latvijai, diplomāte vērsa uzmanību, ka ebreju kopiena Latvijā nav liela, bet, ja salīdzina ar dažām citām valstīm, tā tomēr ir ievērojama un ļoti patriotiska.
"Kad saku patriotiska, domāju par Latviju, jo domāju, ka šīs kopienas pārstāvji sevi jūt kā Latvijas pilsoņus, viņi mīl Latviju, ir daļa no tās, vēlas iesaistīties sabiedriskās norisēs un vēlas, lai ekonomika aug. Cik man zināms, kad Latvija centās atgūt savu neatkarību, daudzi ebreji aktīvi iesaistījās šajos notikumos. Viņiem ir saknes Izraēlā un simpātijas pret Izraēlu, tomēr, pirmkārt, viņi uzskata sevi par tās valsts pilsoņiem, kurā viņi dzīvo," pārliecību pauda Bar-Sade.
Egons