Pēc viņas sacītā, augļi, dārzeņi, kartupeļi un ogas kopumā veido 12% no Latvijā saražotās lauksaimniecības produkcijas, kas nav daudz.
Tāpat Krieviņa minēja, ka arī pēdējā gadā dārzeņu nozarē bijis liels saražotās produkcijas kāpums - ja 2018.gadā Latvijā bija saražoja dārzeņu produkciju 49 miljonu eiro apmērā, tad 2019.gadā - 65 miljonu eiro apmērā. Arī kartupeļu ražošanas un stādu audzēšanas apmēri pērn salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir auguši, kamēr augļiem un ogām ražošanas apmēri nedaudz sarukuši.
"Kopumā visas nozares domā par attīstību," sacīja ministrijas valsts sekretāra vietniece.
Krieviņa teica, ka Latvijā četros gados - no 2019.gada līdz 2015.gadam - dārzeņu izlaide ir kāpusi par 17%, kas uz kopējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona ir labs rādītājs, jo vairākās ES valstīs produkcijas izlaide būtiski samazinās.
Tāpat viņa pastāstīja, ka Latvijā ES tiešajiem maksājumiem pieteiktās dārzeņu platības no 2018.gada līdz 2019.gadam ir palielinājušās par 23%.
Krieviņa teica, ka Latvijā audzētās ābeļu platības saglabājas stabilas, bet smiltsērkšķu un cidoniju platības ir būtiski augušas.
Latvijas Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte konferencē teica - lai kāpinātu augļkopju realizācijas iespējas, būtiski ir nodrošināt produkcijas ražošanu pietiekošā apmērā, kā arī produkcijas pārdošanu un tās piegāžu nepārtrauktību sezonā un regularitāti ik gadu.
Tāpat Latvijas augļkopjiem ir būtiski strādāt pie produkcijas pašizmaksas samazināšanas un ražības palielināšanas, lai nodrošinātu konkurētspēju globālā līmenī.
Viņa arī teica, ka augļu un ogu audzēšanas platības Latvijā vēl ir iespējas kāpināt.
Jau ziņots, ka Bulduru Dārzkopības vidusskolā šodien notiek ikgadējā Dārzkopības konference, kurā pārrunā aktualitātes lauksaimniecībā, augļkopībā, dārzeņkopībā un stādu audzēšanā.