Znotiņa uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Kontroles dienests un Swedbank veic aktīvas darbības, lai "pārliecinātos, ka tas, kas noticis, patiešām ir pagātne".
"Kontroles dienests ir ticies ar zviedru kontrolējošām un uzraugošām iestādēm jau agrāk. Mēs esam pārrunājuši situāciju. Protams, ka pasaule ir mainījusies, šādi skandāli izceļas ikdienas. Ņemot vērā, cik liela, sistēmiska ir šī banka un cik ļoti liela nozīme ir bankai, teiksim, ekonomikā, domāju, ka pieteiktais apjoms nav tik būtisks, lai mēs šobrīd teiktu, ka izcēlusies kārtējā krīze, bet pārbaude ir jāveic. Mums ir jāpārliecinās, ka tā patiešām ir pagātne. Šādas pārliecināšanās rezultātā mēs faktiski veidojam savu risku izpratni gan par rezidentu banku biznesu, gan par nerezidentu banku biznesu," skaidroja Znotiņa.
"Mums ir jāiegūst ziņas, par ko Zviedrijas uzraugi un pati banka runā, kāda ir tā informācija, kas ir viņu rīcībā. Mūsu rīcībā ir pietiekami daudz labas informācijas, kas ļauj mums izdarīt šobrīd mierinošus secinājumus, bet nekādā gadījumā tā nebūtu pareizā pieeja, ja mēs nereaģētu uz šādiem paziņojumiem," uzsvēra Znotiņa.
Iepriekš FKTK vadītājs Pēters Putniņš pauda, ka aktualizētā Swedbank lieta ir pagātne, par ko banka jau ir sodīta. Putniņš stāstīja, ka FKTK izskanējušo informāciju pārrunās ar banku, tomēr, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, "tās ir pagātnes lietas".
Diena jau vēstīja, ka trešdien publiskota informācija par izmeklēšanu, kas ilga gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir noplūdināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā. Žurnālisti atlasījuši 50 Swedbank klientu, kuru darbība atbilst vairākiem "sarkanajiem karogiem" jeb aizdomas raisošām pazīmēm.
Business
VVZ
Kārlis