Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Išingers: Pasaule ir tuvu plašam militāram konfliktam

"Pēdējā gada laikā pasaule ir nonākusi tuvāk - patiesībā krietni par tuvu - plaša militārā konflikta slieksnim," nedēļu pirms ikgadējās Minhenes drošības konferences paziņojis konferences vadītājs un bijušais Vācijas vēstnieks ASV un Lielbritānijā Volfgangs Išingers.

Pirms konferences publiskotā ziņojumā par drošības situāciju pasaulē Išingers norādījis, ka pastiprinātus riskus rada "aizvien skaļākā ieroču žvadzināšana ASV un Ziemeļkorejas starpā", izceļ draudus, ko rada aizvien pieaugošais saspīlējums Saūda Arābijas un Irānas starpā, kā arī neaizmirsa norādīt uz spriedzi Krievijas-NATO attiecībās.

Šajā ziņojumā turpināts jau pērn pirms Minhenes drošības konferences paustais, ka līdz ar Donaldu Trampu prezidenta amatā ASV varētu arvien biežāk atkāpties no savas lomas starptautiskās drošības un stabilitātes garantēšanā, vairāk rīkojoties vienpusēji, lai uz savu sabiedroto rēķina realizētu "Amerika vispirms" vīziju. 

Trampa vadībā ASV atteikusies no politikas, kas balstīta kopējās vērtībās, neizrādot pārāk lielu ieinteresētību attīstīt reģionālās un globālās starpvalstu attiecību institūcijas, tā vietā dodot priekšroku jautājumu risināšanai divpusējās sarunās ar atsevišķiem spēlētājiem, vēstīts ziņojumā.

Tāpat izcelts, ka pamatīgi apcirpts ASV Valsts departamenta (Ārlietu ministrija) budžets, bet krietni pieauguši militārie tēriņi, tādējādi iezīmējot uzsvaru pārlikšanu no diplomātijas uz spēka politiku.

"Pasaules visietekmīgākā valsts sākusi sabotēt pasaules kārtību, ko pati radījusi," ziņojumā citēts ASV ārpolitikas jautājumu eksperts no Prinstonas Universitātes Džons Ikenberijs.

Ziņojumā norādīts, ka līdz ar to Eiropas valstīm jāuzņemas lielāka atbildība pašām par savu drošību, pārstrukturējot tēriņus aizsardzībai un definējot Eiropas Savienības (ES) kopējo aizsardzības politiku.

Ja ES valstis un Norvēģija izpildīto NATO tā dēvēto 2% likumu un 2% no IKP atvēlētu aizsardzībai, tas naudas izteiksmē kopumā nozīmētu bloka valstu aizsardzības izdevumu pieaugumu par pusi. Ziņojuma autori norādījuši, ka Eiropas valstu armijām arī jāpievērš liela uzmanība savstarpējās sadarbības uzlabošanai, tostarp "mazinot digitalizācijas plaisu". Kontinenta drošībai ir fundamentāla nacionālo valstu armiju spēju konsolidēšana, uzsvērts ziņojumā.

Norādīts, ka šajā jautājumā jau zināmi soļi sperti, piemēram, 25 ES valstu, arī Baltijas valstu, vienošanās par pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) izveidi, kas faktiski nozīmē savstarpēju aizsardzības un drošības politikas koordinēšanu šo valstu starpā.

Top komentāri

pačka
p
Vajaga beidzot saprast, ka karš vispār, karš globāls- trešais pasaules ir pretruna. Jo. Proti. Divi pasaules kari jau bija nu i, beidzās ne ar ko jo katrs karš reiz beidzas un uzvarētāju galvenā problēma ir uzvarētie- tieši tie kuri bija jāuzvar. Var teikt, katrs karš ir drsā mati un nav mērķtiecīgs vispār. Resursus var dalīt arī dzerot tēju. Nus.
Oksredoks
O
Jau otrs pēdējo dienu laikā kūko pēc plaša militāra konflikta kā tāds bada dzegūze. Izskatās pēc atklātas aģitācijas un pieradināšanas karam...
Onslow
O
katrs totalitārais ""vadonis"" aiz bailēm žvadzina A-bumbu,tā Voloģa un Kims - ko nu?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē