Tikšanās notika otrdien, 19.septembrī, Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Sarunā ar Armēnijas ārlietu ministru abi politiķi bija vienisprātis, ka situācijas noregulējums Kalnu Karabahā panākams steidzami un tikai mierīgā ceļā.
Sarunas gaitā amatpersonas arī apsprieda citus izaicinājumus, ar ko sastopas reģiona valstis aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.
Kā ziņots, Azerbaidžānas otrdien sāktajā militārajā operācijā Kalnu Karabahā jau ir nogalināti vismaz 27 cilvēki, bet ievainoti vairāk nekā 200, paziņoja Kalnu Karabahas vietējā administrācija.
Kalnu Karabahas tiesībsargs Gehams Stepanjans sociālo mediju ierakstā pavēstīja, ka ir 27 bojāgājušie, tai skaitā divi civiliedzīvotāji. Starp vairāk nekā 200 ievainotajiem ir 29 civiliedzīvotāji.
Ziņas par bojāgājušajiem tika saņemtas no morga Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā.
Azerbaidžānas karaspēka veikto apšaužu dēļ ir evakuēti apmēram 7000 cilvēku no 16 apdzīvotām vietām, piebilda Stepanjans.
Azerbaidžāna otrdienas rītā paziņoja, ka tās armija sākusi militāru operāciju "de facto" neatkarīgajā Kalnu Karabahā. Operācijas mērķis esot "konstitucionālās kārtības atjaunošana".
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija raksturoja šo militāro kampaņu kā "pretterorisma operāciju", kas turpināšoties līdz armēņu karaspēka izvešanai no Kalnu Karabahas.
Azerbaidžāna otrdienas vakarā pieprasīja armēņu separātistiem Kalnu Karabahā nolikt ieročus un piedāvāja sarunas ar Armēnijas pārstāvjiem gadījumā, ja viņi padosies.
"Lai pārtrauktu pretterorisma pasākumus, nelegālajiem armēņu bruņotajiem spēkiem ir jāpaceļ baltais karogs, jānoliek visi ieroči un nelikumīgajam režīmam jāpārtrauc darbība. Pretējā gadījumā pretterorisma pasākumi turpināsies līdz galam," paziņoja Azerbaidžāna.