"Tas nebija vienreizējs gadījums," intervijā laikrakstam Wirtschaftswoche sacīja Leiena, runājot par vakcīnu eksporta nobloķēšanu no Itālijas uz Austrāliju.
Itālija pagājušajā nedēļā atklāja, ka nobloķējusi 250 700 AstraZeneca Covid-19 vakcīnas devu eksportu uz Austrāliju, norādot, ka Eiropā trūkst vakcīnas, bet Austrālijā tās nav steidzami nepieciešamas.
Leiena, aizstāvot Itālijas rīcību, sacīja, ka farmācijas uzņēmums AstraZeneca piegādājis mazāk par 10% no devām, ko ES pasūtījusi periodam no decembra līdz martam.
Uzņēmums samazinājis prognozes par pirmā ceturkšņa piegādēm no 80 miljoniem uz 40 miljoniem devu, to skaidrojot ar ražošanas problēmām.
Pastāvēja aizdomas, ka ES ražotās vakcīnas tiek pārdotas valstīm ārpus bloka, un tas savukārt noveda pie eksporta reģistra izveides.
Mehānisms ļauj nacionālajām varasiestādēm, konsultējoties ar Eiropas Komisiju, bloķēt eksportu no ES, ja bloks uzskata, ka uzņēmums neievēro vienošanos.
Itālija ir pirmā valsts, kas izmantojusi šo mehānismu.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses pārstāvis Štefens Zeiberts pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka ES atšķirībā no tādām valstīm kā ASV piegādā vakcīnas visai pasaulei.
"Mēs iestājamies par šo eiropeisko pieeju, kas atšķiras no amerikāņu pieejas, kad runa ir par ražošanu, piemēram," sacīja Zeiberts.
Leiena intervijā laikrakstam Stuttgarter Nachrichten sacīja, ka ES no aprīļa cer uz 100 miljoniem Covid-19 vakcīnu devu mēnesī.
Saskaņā ar ES oficiālajiem datiem līdz 26.februārim ES, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 446 miljonus, bija saņēmusi 51,5 miljonus vakcīnu devu.
Līdz šim vakcinācija tiek veikta ar trim ES apstiprinātajām vakcīnām - Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca.
Sagaidāms, ka ceturtdien Eiropas Zāļu aģentūra ieteiks apstiprināšanai ASV ražotāja Johnson&Johnson vakcīnu.
Pagājušajā nedēļā aģentūra sāka Krievijas izstrādātās Covid-19 vakcīnas Sputnik V vērtēšanu.