Krievijas pareizticīgās baznīcas lielā ietekme ir "tiešs drauds Ukrainas nacionālajai drošībai", ceremonijas laikā par godu 1030.gadadienai kopš Ukrainas kristianizācijas norādīja Porošenko, piebilstot, ka tas "spiež mūs rīkoties".
Ukrainas pareizticīgā baznīca ir sašķelta. Klēra lielākā daļa joprojām ir lojāla Krievijas baznīcas galvam patriarham Kirilam, kamēr citi pakļaujas Kijevas patriarham Filaretam.
Piektdien, atzīmējot Ukrainas kristianizācijas gadadienu, svinīgajās procesijās piedalījās tūkstošiem Maskavas kontrolētās baznīcas sekotāju.
Savukārt svētdien līdzīgus pasākumus organizējis Kijevas patriarhāts, un tajos iesaistījies arī Porošenko.
Viņš norādīja, ka Krievijas pareizticīgā baznīca "no valsts ir atdalīta tikai uz papīra", bet patiesībā "pilnīgi un bez nosacījumiem atbalsta Kremļa imperiālistiski revanšistisko politiku".
Tikmēr Maskavā svinīgās procesijas priekšgalā sestdien kopā ar Krievijas patriarhu Kirilu gāja prezidents Vladimirs Putins, demonstrējot ciešo saikni starp valdošo režīmu un baznīcu.
Patriarhs Kirils izmantoja šo gadījumu, lai norādītu, ka Krievijas prezidenta vārds ir tāds pats kā kņazam Vladimiram, kas 988.gadā toreizējo pagānisko Kijevas Krievzemi pievērsa kristietībai.
"Manuprāt, nav tādas lietas kā nejaušība, īpaši ja runājam par cilvēkiem, kuru rīcība mainījusi pasauli," vēršoties pie Putina, paziņoja Kirils.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir papildus saspīlējis Maskavas un Kijevas patriarhātu attiecības, un Filarets savulaik brīdinājis, ka Putins ir "sātana apsēsts".
Savukārt Kirils piektdien brīdināja, ka "mēģinājumi mākslīgi atraut Ukrainas pareizticīgo baznīcu no Maskavas patriarhāta var novest pie katastrofas".
Krievijas pareizticīgā baznīca
aber
Neslāvs