Viņš gan neprecizēja tādas informācijas avotu un laiku, kad šāda vienošanās varētu tikt parakstīta.
Ekonomisti ziņo, ka Krievijā krasi trūkst darbaspēka, arī rūpniecības uzņēmumos. Tajā pašā laikā varas iestādes ir uzsākušas kampaņu pret viesstrādniekiem, galvenokārt no Vidusāzijas valstīm, un krasi samazina viņiem izsniegto darba atļauju skaitu.
Maskava jau agrāk ir uzņēmusi strādniekus no Ziemeļkorejas, un vienlaikus Krievijā bija nedaudz vairāk nekā 30 000 Ziemeļkorejas darba migrantu. Tie galvenokārt bija nekvalificēts darbaspēks, ko izmantoja būvniecībā, zvejniecībā un mežizstrādē. Phenjanai ārvalstu strādnieki bija viens no galvenajiem valsts ārvalstu valūtas avotiem. Tāpēc 2017.gadā viņu pieņemšana darbā tika aizliegta ar ANO Drošības padomes, kurā ietilpst arī Krievija, noteiktajām sankcijām.
Kā apgalvoja Zelenskis, Maskava lūdz Ziemeļkoreju nosūtīt uz Krieviju inženiertehniskos spēkus. Ziemeļkorejas jau nosūtītie karavīri cita starpā ir izvietoti Krievijas kontrolētajās Ukrainas teritorijās, viņš sacīja.
Ukrainas prezidents paziņoja, ka Krievija jau ir brīdinājusi vairāku valstu, arī Rietumu, izlūkdienestus, ka Ziemeļkorejas karaspēks tiks izmantots kaujas operācijās. Maskava šo paziņojumu nav komentējusi.
Intervijā KBS Zelenskis sacīja, ka Ukraina lūgs Dienvidkorejas pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilērijas sistēmas un "neoficiāli svarīgas lietas". Iepriekš Seula apliecināja, ka tā sāks tiešas ieroču piegādes Ukrainai, jo Krievija karā ir iesaistījusi Ziemeļkorejas armiju.
Iepriekš Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Serhijs Kisļica paziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīrus Krievijā pavada trīs augstākās vadības pārstāvji - ģenerālštāba priekšnieka vietnieks speciālo operāciju jautājumos, militārās izlūkošanas vadītājs un Galvenās operatīvās pārvaldes vadītājs.