Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -12 °C
Skaidrs
Otrdiena, 3. februāris
Vida, Ida, Aīda

Pasaule

Pusaudži un tīklu revolūcija © DIENA

Kādēļ nu jau vairākās valstīs Rietumos tiek spriests par sociālo tīklu ierobežošanu nepilngadīgajiem, kas ir šādas idejas pionieri, un kādas līdz ar to paveras nākotnes perspektīvas?

Trampa "pamatakmeņi" un padomnieki © DIENA

ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai atgriežoties pie tēmas par Grenlandes pievienošanu ASV (citi formulējumi šajā gadījumā ir nevietā), medijus pārplūdinājušas dažādas publikācijas par to, ka prezidents neapzinās, kādas sekas šī viņa rīcība var atstāt uz ASV un sabiedroto attiecībām. Tostarp izskan minējumi, ka tas kļuvis iespējams «nepareizu» padomdevēju ietekmes dēļ. Cik lielā mērā šādi apgalvojumi varētu būt pamatoti, un kas un cik ļoti tiešām ietekmē Trampa lēmumus?

ANO Drošības padome uzņemas iniciatīvu © DIENA

Pirms 80 gadiem uz savu pirmo sesiju pulcējās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome, kas tika izveidota, lai Otrā pasaules kara uzvarētāji varētu realizēt savas globālās ambīcijas, nosakot kārtību, kas būtu jāievēro uz planētas, lai postoši kari vairs neatkārtotos. Kopš pirmsākumiem padomē ir piecas valstis, kas, Džordža Orvela vārdiem izsakoties, ir «vienlīdzīgākas par citām», bet nepastāvīgo (jau labu laiku tās ir desmit valstis) locekļu mandāti tiek sadalīti atbilstoši reģionālajām kvotām, un šogad pienācis brīdis, kad Drošības padomē pārstāvēta arī Latvija.

Irānas strupceļš © DIENA

Kārtējais visas valsts mēroga protestu vilnis Irānā, kurus atklāti atbalsta arī ASV prezidents Donalds Tramps, publiskajā telpā licis izskanēt pārliecībai, ka šoreiz tiem vajadzētu vainagoties ar panākumiem – ājatollu režīma krišanu. Tomēr šīs cerības diezin vai attaisnosies – režīms ir ļoti dzīvotspējīgs, bet visas reālās, nevis teorētiskās alternatīvas – sliktākas par pašreizējo situāciju.

Deglobalizācijas un mākslīgā intelekta gads © DIENA

Aizvadītajā, 2025. gadā pasaule turpināja dzīvot tektonisku ģeopolitisko pārmaiņu gaisotnē un savā ziņā sasniedza to lūzumpunktu, pēc kura atpakaļceļš vairs nav iespējams. Visticamāk, tas paliks vēsturē kā globālās daudzpolaritātes tapšanas gads, jo tieši ar šo procesu tad arī saistās aizvadītā gada galvenie notikumi starptautiskajā politikā, kuri, lai arī atšķiras pēc nozīmīguma pakāpes, taču tā vai citādi ir daļa no vienas un tās pašas tendences un pilnīgi noteikti ietekmēs pasaules virzību arī jaunajā, 2026. gadā.

Epstīna nebeidzamā lieta © DIENA

Pavisam drīz apritēs jau mēnesis kopš brīža, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu, kas pazīstams kā Epstīna lietu pārredzamības akts (Epstein Files Transparency Act). Saskaņā ar to ASV Tieslietu departamentam (ministrijai) 30 dienu laikā – līdz 19. decembrim – jāpublisko visi Džefrija Epstīna un Žislenas Maksvelas noziegumu izmeklēšanas laikā savāktie neklasificētie dokumenti un ieraksti. Ko īsti tas nozīmē, kādus atklājumus vēl gaidīt, un kā kopumā turpinās iespaidīgu rezonansi guvusī Epstīna lieta?