Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

No Nursultanas līdz Astanai un tālāk © DIENA

Septembra vidū Kazahstānā stājās spēkā vairākas nozīmīgas iniciatīvas, kuras rosināja Valsts prezidents Kasims Žomarts Tokajevs. Viena no tām paredz, ka Valsts prezidents turpmāk amatā atradīsies ne vairāk par vienu septiņus gadus ilgu termiņu

Atliktā atgriešanās mājās © DIENA

Bēgļu skaits no Ukrainas dažādās valstīs augusta beigās oficiāli bija septiņi miljoni cilvēku. Sākotnēji valdīja pārliecība, ka viņu bēgļu gaitas nebūs ilgas, bet šobrīd tā jūtami mazinājusies, jo karš Ukrainā, visticamāk, turpināsies vēl labu laiku, un tas nozīmē – arī bēgļus uzņēmušajām valstīm nāksies pielāgoties situācijai.

Kosovas un Serbijas pretrunīgais stāsts © DIENA

Pretēji daudzu ekspertu bažām tomēr izdevies noklusināt briestošo konfliktu starp Kosovu un Serbiju. Domstarpības, kas saistītas ar dokumentu un auto numurzīmju pārrobežu izmantošanu, ar ASV un Eiropas Savienības (ES) starpniecību vismaz daļēji noregulētas diplomātiskā ceļā. Tomēr par vispārēju attiecību normalizēšanos vai Kosovas neatkarības atzīšanu no Serbijas puses runāt joprojām nevar, tādēļ pretrunas atkal var uzliesmot jebkurā brīdī.

Izsniegt nevar neizsniegt © DIENA

Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Čehijas galvaspilsētā Prāgā nākamnedēļ, 31. augustā, spriedīs arī par aizliegumu izsniegt Krievijas pilsoņiem tā saucamās Šengenas vīzas. Ierosinājumu plānots izskatīt ES ārlietu ministru sanāksmē, un tam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, kuri tostarp piesauc pat ideoloģiskus apsvērumus.

Princeses pēdējais brauciens © DIENA

Pirms 25 gadiem autokatastrofā Parīzē gāja bojā Velsas princese Diāna. Lai gan tobrīd viņa jau bija šķīrusies no britu troņmantnieka Velsas prinča Čārlza, par tā dēvētās Tautas princeses nāvi sēroja gan desmitiem miljonu britu, gan ļaudis visā pasaulē, un sāka izplatīties ar viņas nāvi saistītas dažādas sazvērestības teorijas.

Izslēdza no olimpiādes © DIENA

Pirms 50 gadiem Āfrikas valsts Rodēzijas sportistiem pašā pēdējā brīdī tika liegta dalība Minhenes olimpiskajās spēlēs.

Izraēla un palestīnieši jeb nebeidzamā konfrontācija © DIENA

Augusta sākumā uzliesmoja kārtējais Izraēlas un palestīniešu konflikts. Tas kļuva par lielāko Gazas joslā kopš 2021. gada maija, kad risinājās tā sauktais 11 dienu karš. No vērienīgas konfrontācijas šoreiz gan izdevās izvairīties, tomēr bojā gājušo skaits tāpat sniedzas vairākos desmitos, un ir skaidrs, ka līdzīgi konflikti atkārtosies vēl vairākkārt. Kādēļ tā, un vai ir iespējama izeja no šā apburtā loka?

Manhetenas projekts - kā tapa ātombumba © DIENA

Pirms 80 gadiem ASV armijas inženieru korpusa sastāvā tika izveidots Manhetenas inženieru apgabals. Tā speciālistu uzdevums bija būvēt objektus, kuros notika pirmo kodolieroču izstrādāšana. Lai gan neviens no šiem objektiem neatradās Ņujorkas rajonā Manhetenā, tieši tā vārdā iegājies dēvēt visu plašo izpētes un ražošanas darbu kompleksu, kura rezultātā amerikāņi 1945. gada 16. jūlijā veica pirmo atombumbas izmēģinājumu

Stratēģiski svarīgais Taivānas jautājums © DIENA

Par pēdējo nedēļu galveno starptautisko notikumu, kam, visticamāk, būs arī liela mēroga ilgtermiņa sekas, ir kļuvusi ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājas (spīkeres) Nensijas Pelosi un viņu pavadošās delegācijas vizīte Taivānā – Ķīnas Republikā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā. Kamdēļ ap šo vizīti, kurai pat nebija oficiāls, bet tikai privāts statuss, virmo globālas kaislības, un kāda būs šī notikuma turpmākā ietekme uz starptautisko politiku?

Biznesa pielāgošanās māksla Krievijas gaumē © DIENA

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, liels skaits ārvalstu kompāniju nolēma pamest Krievijas tirgu. Kā šie lēmumi maina situāciju Krievijā, un kurās nozarēs tie varētu izrādīties Maskavai vissāpīgākie?

Skauti un viņu pirmā nometne © DIENA

Pirms 115 gadiem britu armijas ģenerālleitnants Roberts Beidens-Pauels Braunsijas salā Anglijas dienvidos noorganizēja pirmo skautu nometni, kurā deviņas dienas pavadīja 21 zēns.

Eiropa grūtas ziemas gaidās © DIENA

Lielas daļas Eiropas valstu jau tāpat būtiskās problēmas enerģētikas jomā tagad vēl ievērojami padziļinājis konflikts ar Krieviju tās iebrukuma dēļ Ukrainā. Tas novedis pie eiropiešu atteikšanās no Krievijas energoresursu piegādēm, kā arī Maskavas centieniem izmantot šos resursus kā politikas instrumentu. Kādas sekas tam būs Eiropas valstīs?

Mormoņu Apsolītā zeme © DIENA

Pirms 175 gadiem Brigama Janga vadītie 148 mormoņu pārceļotāji ieradās Soltleikas ielejā mūsdienu ASV Jūtas štatā un lika pamatus rūpīgi izplānotai pilsētai, ko nosauca par Soltleiksitiju,

Obligātā dienesta atšķirības © DIENA

Jūlija sākumā Aizsardzības ministrija (AM) nāca klajā ar ierosinājumu no 2023. gada pakāpeniski ieviest gadu ilgu obligātu Valsts aizsardzības dienestu jeb būtībā – vispārējo karaklausību. Rosinājumu, kura cēlonis ir Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā nepieciešamība stiprināt Latvijas aizsardzības spējas, jau atbalstījuši visi koalīcijas partneri, un, visticamāk, iniciatīva tiks arī apstiprināta. Citu pasaules un arī Eiropas valstu attieksme pret obligāto militāro dienestu gan ir ļoti dažāda.

Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons bija izturējis savas Konservatīvās partijas parlamentāriešu uzticības balsojumu, viņam tomēr nācās paziņot par atkāpšanos no amata. Kas lika britu konservatīvajiem mainīt savu nostāju, kurš stāsies Džonsona vietā, un pie kā novedīs iekšpolitiskās jukas karalistē?

Pirms 30 gadiem no amata atkāpās toreizējās Čehoslovākijas prezidents Vāclavs Havels, demonstratīvi paužot savu negatīvo attieksmi pret slovāku politiķu centieniem sašķelt valsti. Tomēr procesu, kas bija sācies, viņam apturēt neizdevās, un jau 1993. gada 1. janvārī uz pasaules kartes parādījās divas jaunas valstis: Čehija un Slovākija.

Pirms 75 gadiem ASV laikrakstos parādījās pirmās ziņas par tā saukto Rozvelas incidentu – avīzes apgalvoja, ka netālu no šīs Ņūmeksikas štata pilsētiņas avarējis citplanētiešu kosmosa kuģis jeb lidojošais šķīvītis.

Kamēr visa uzmanība pievērsta Krievijas iebrukumam Ukrainā, tiek piemirsts, ka pasaulē turpinās vēl gandrīz trīs desmiti dažādu mērogu bruņotu konfliktu. Turklāt vairākumā no tiem karadarbība ilgst gadiem vai pat gadu desmitiem un bruņoto cīņu noslēgums tā arī nav saskatāms.

23. un 24. jūnijā paredzētā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samita (Eiropadomes) viens no galvenajiem jautājumiem būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Vienprātības šajā ziņā nav – atsevišķas valstis joprojām ir pret Ukrainas iekļaušanu kandidātvalstu sarakstā, bet vēl citas gatavas tam piekrist tikai ar īpašiem nosacījumiem. Kādi ir argumenti par un pret, un kāds gaidāms samita lēmums?

Mainot datu apstrādes modeli, zinātniekiem izdevies izgatavot elektronisku ādu, kas ne vien sajūt sāpes, bet arī spēj nekavējoties reaģēt uz tām.

Šodien

Pasaule