Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tēma

Droši kā bankā. Saruna ar Igaunijas biobankas direktoru Andresu Metspalu © DIENA

Mēs gribam strādāt ar veseliem, nevis jau slimiem cilvēkiem, jo tā var izdarīt vairāk un lētāk, uzsver Igaunijas biobankas direktors Andress Metspalu. Viņaprāt, biobankas ir medicīnas nākotne, jo cilvēkiem, ļaujot apstrādāt savus datus un ģenētisko materiālu, ir iespēja uzzināt veselības riskus un līdz ar to – laikus sagatavoties un novērst iespējamās problēmas.

Tendences un viļņi © DIENA

Apaļais gadskaitlis 2020 mudināt mudina pavilkt svītru un apkopot procesu. Tas nekas, ka ar šādām rotaļām pamatā mazrakstiņu un viedokļu formā dažādi izdevumi – prese un portāli – rotājas ap gadumiju. Pēdējos desmit gados Latvijas kino ir notikušas milzīgas pārmaiņas. Kā tās vērtēt, no kāda skatpunkta raudzīties uz to, kas tad ir noticis ar Latvijas kino? Uz šo jautājumu var mēģināt atbildēt, izvēloties ļoti atšķirīgus kritērijus – gan kvalitatīvos, gan kvantitatīvos.

Tīklojums, kurā neko nevar nokavēt © DIENA(2)

SestDiena turpina iepazīstināt ar talantīgajiem latviešu māksliniekiem, kuru veikums publicēts laikraksta Diena šī gada kalendārā. Februāra mēnesis iesācies ar Zanes Balodes četrdaļīgo gleznu (2018) no viņas darbu cikla Tīklojums. Savā daiļradē māksliniece ir paspējusi piedzīvot nozīmīgas pārmaiņas – cauri miglai līdz zvaigznēm eļļas krāsās, litogrāfijā un zīmējumā.

Vai sapņu pilis no rīta nesabruks ? © DIENA(26)

Dažas pazīmes liecina, ka pavisam drīz mūs sagaida jauna, skaista dzīve, jo teju jau finiša taisni sarkaniem vaigiem sasniedzis maratonists ar jauno sabiedrisko mediju likumu stafetes kociņa vietā. Vai tas nozīmēs arī labāku dzīvi sabiedriskajiem, nesabiedriskajiem medijiem un sabiedrībai kopumā? Par to spriest pāragri. Tomēr jau tagad skaidrs, ka būs pārmaiņas. SestDiena lūko, kādas tās būs.

Kad slēgts ir atvērts © DIENA(11)

Samazināt auto skaitu pilsētās – šis ir ārkārtīgi moderns mērķis visā pasaulē. Daudzkur tas ir ne vairs tāls sapnis, bet jau realitāte – atsevišķas ielas vai pilsētu centri tiek slēgti autosatiksmei. Lai gan Latvijā lielai sabiedrības daļai pārvietošanās bez auto šķiet tikpat ekstrēma un nereāla kā lidojoši bezpilota taksometri, pamazām šī ideja sasniegusi arī Rīgu.

Šī vairs nav vīriešu pasaule? © DIENA(6)

No slavenās bondiānas veidotajiem stereotipiem līdz mūsdienu pārprastajam feminismam un skarbajai statistikai tam visam pa vidu. Tieši tik sarežģīta ir sievietes loma kinopasaulē. Kā un vai vispār var teikt, ka tā mainās?

Gads ir zaļš no abiem galiem © DIENA(8)

Baltas un sniegotas ziemas mūs nav pametušas uz neatgriešanos, taču siltāks laiks atnesis pārmaiņas arī Latvijas dabā. Kā tas ietekmējis putnu paradumus un konkurenci, kas tagad saucams par jauno latvāni, un vai šis gads pārspēs pirms nepilna pusgadsimta piedzīvoto ziemu, kad Liepājā zemi sniegs klāja tikai četras dienas?

Mazās, zilās ekrānu nāves © DIENA(1)

Straumēšana ir nonāvējusi pamatstraumi – tā The Guardian pieteica pērnā rudens notikumus abonēšanas straumes platformu konkurencē. Tirgus līdera Netflix iedēstītā pārliecība par seriāla formātu kā izklaides zelta griezumu likusi nu jau daudziem audiovizuālā satura milžiem veidot savas straumes platformas un, pats galvenais, – ražot oriģinālsaturu.

2020. gads: Pārmaiņu gaisotnē © DIENA(1)

2020. gads solās būt gana spraigs ne vien starptautiskajā arēnā, bet arī pašu mājās. Ziemas mēneši Latvijā paies gaidāmo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu karstumā, bet Eiropā paredzama vēsturiska šķiršanās, vārdā Brexit. Pavasarī iespējamas kaislības tieslietu jomā, jo drīz beidzas ģenerālprokurora un Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras. Savukārt vasara aizritēs olimpisko spēļu zīmē. Būtisks pārmaiņu gads būs arī Latvijas izglītības sistēmā, bet rudenī uzzināsim, vai Donaldam Trampam izdosies ASV prezidenta amata pienākumus pildīt vēl vienu termiņu.

Lūdzu, parakstieties šeit! © DIENA(8)

Parakstu vākšana Latvijā ir bijusi modē vienmēr – galu galā tā ir mūžīgā opcija, ja citādi nevar kādu pārliecināt. Bet kas tad vēl bez Saeimas atlaišanas šobrīd ir tautieša paraksta vērts, un kas vispār ļaudīm šķiet gana aktuāli, lai atbalstu tam paustu ar sava vārda uzrakstīšanu.

Kārtainie Ziemassvētki © DIENA(2)

Mums Latvijā ir gan ziemas saulgrieži ar bluķa vilkšanu, piparkūku cepšanu un maskošanos, gan kristīgie Ziemassvētki ar svētvakaru baznīcā un Ziemassvētku vecīti. Esam arī sapratuši, cik bezjēdzīgi ir strīdēties par vienīgajām pareizajām svinēšanas tradīcijām, kuras var būt gan sadzīviski praktiskas, gan noslēpumainas, bet dažu reizi pat aplam muļķīgas, lai gan vairākās paaudzēs pārmantotas. Par to visu raisījās saruna ar folkloristi, filozofi, Valsts izglītības satura centra folkloras projektu koordinatori, programmas Pulkā eimu, pulkā teku vadītāju, tradicionālās kultūras biedrības Aprika vadītāju un Latvijas Stāstnieku asociācijas dalībnieci Māru Mellēnu.

Patērēšanas un tehnoloģiju festivāls © DIENA(1)

Gadsimtu gaitā pārmaiņas piedzīvo pat visnoturīgākās tradīcijas, un Ziemassvētki nav izņēmums. Viduslaikos Eiropā galvenokārt svinēti kā publiski pasākumi ar dievkalpojumiem baznīcās un sarīkojumiem pilsētas tirgus laukumā, XIX gadsimta sākumā tie sāka pārcelties uz mājām un pārtapa ģimenes loka svinībās ar mielastu un apdāvināšanos, kādus tos pazīstam tagad. Taču arī šīs tradīcijas nav akmenī iekaltas, jo svētki nemitīgi transformējas. Pat vēl nesen – samērā īsajā jau piedzīvotajā XXI gadsimta posmā – Ziemassvētki piedzīvojuši nozīmīgas pārmaiņas.

Sajust ēdienu ar visām maņām © DIENA

Eksperimentālās psiholoģijas profesors Oksfordas Universitātē Čārlzs Spenss mēģina noskaidrot, kā kopā darbojas visas piecas cilvēka maņas un kā to piegādāto informāciju apstrādā mūsu smadzenes. Viņš arī ir pētījis, kā dažādu faktoru ietekmē mainās mūsu garšas izjūta, un uzsver, ka, piemēram, restorānā skanošā mūzika ietekmē cilvēka garšas sajūtu, pat ja pats ēdiena baudītājs to noliedz. Un izrādās – garšas izjūtai mēles zaudēšana patiesībā nodarītu vismazāko kaitējumu, svarīgāka te esot oža.

Vienīgais biezais visā valstī © DIENA(9)

No viesnīcu ķēdēm un telekomunikāciju uzņēmumiem līdz makaronu, korķu un zobu implantu ražošanai – tik plašā spektrā darbojas cilvēki, kas pašu spēkiem vai ar mantojuma sākuma kapitālu tikuši pie bagātības un nu oficiāli ir vienīgie miljardieri savā valstī.