Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa lapu koku saplākšņa eksportā bija 5%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 1. vietā pasaulē.
Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās 1797. gadā, kad britu inženieris Semjuels Bentems (1757–1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869. gadā) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas: viena – Rīgā, otra – Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: Zinātne, 1975., 345. lpp.). Tolaik izejvielas (finiera kluči) finiera lokšņu ražošanai tika piegādātas galvenokārt no Krievijas un arī produkcijas realizācijas galvenais virziens bija Krievijas impērija.
No vietējiem resursiem
Latvijai iegūstot neatkarību, finieris un saplāksnis tika ražots no vietējiem resursiem un mainījās eksporta virzieni. 1929. gadā Latvija eksportēja saplāksni galvenokārt uz Angliju un britu kolonijām (Latviešu konversācijas vārdnīca, V sējums. Rīga: A. Gulbja apgāds, 1930.–1931., 8673. sleja). 1929. gadā 98% no visa Latvijas finiera tika eksportēti, bet vietējais patēriņš bija nenozīmīgs. Tolaik ienākumi no saplākšņa eksporta veidoja 13,8% no Latvijas kopējā eksporta. Līdz 1940. gadam Latvijā saplāksni ražoja vairāk nekā desmit fabrikās, kuras tika nacionalizētas pēc Latvijas okupācijas.
Pēc Otrā pasaules kara Latvijas saplākšņa ražošanā tika modernizēta ar reparācijas veidā iegūtajām vācu iekārtām, un jau 1955. gadā saplākšņa ražošana Latvijā pārsniedza pirmskara līmeni. Latvijas Republikas laikā saplākšņa ražošanas statistika tika uzskaitīta tonnās, bet PSRS laikā – kubikmetros. Lai datus varētu salīdzināt, statistikas dati tonnās tika pārrēķināti kubikmetros, pieņemot, ka saplākšņa tilpumsvars ir 0,7 tonnas pret kubikmetru.
Līdzīgi kā Krievijas impērijas laikā, arī padomju laikā saplākšņu ražošanas apjomus Latvijā nodrošināja finierkluču imports, galvenokārt no Krievijas ziemeļrietumu apgabaliem. 1985. gadā 60% no visiem saplākšņa ražošanai nepieciešamajiem kokmateriāliem tika ievesti no Krievijas (Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988., 285. lpp.). 1974. gadā Latvijā tika saražoti 138 tūkstoši kubikmetru saplākšņa, no kuriem gandrīz 100 tūkstošus kubikmetru (58,8%) eksportēja. No visa Latvijas eksportētā saplākšņa 36% tika piegādāti Krievijai, bet 17% – Austrumvācijai (VDR) un Ungārijai (Latvijas PSR sociālistiskajā darba dalīšanas sistēmā. Rīga: Zinātne, 1978., 63. lpp.). Latvijā ražotais saplāksnis bija pietiekami kvalitatīvs, lai to eksportētu ne tikai uz PSRS republikām, bet arī uz Rietumvalstīm. 1982. gadā 22% no visa eksportētā līmētā finiera tika piegādāti Itālijai, Austrumvācijai un Polijai (Latvijas PSR sociālistiskajā darba dalīšanas sistēmā. Rīga: Zinātne, 1986., 41. lpp.).
XX gadsimta 80. gados saplākšņa ražošanas apjomi Latvijā bija virs simt tūkstošiem kubikmetru gadā. Piemēram, 1987. gadā Latvijā saražoja 119 tūkstošus kubikmetru saplākšņa. Pārmaiņas PSRS pēdējos gados samazināja izejvielu piegādes iespējas no Krievijas, tāpēc ražošanas apjomi samazinājās. 1990. gadā Latvijā tika saražoti tikai 65 tūkstoši kubikmetru saplākšņa, kas bija mazāk par ražošanas apjomiem pat pirmās republikas laikā. 1991. gadā saplākšņa ražošanas apjomi Latvijā nokritās līdz 44 tūkstošiem kubikmetru gadā. Pēc tam saplākšņa ražošanas apjomi palielinājās, pamatā apgūstot eksporta tirgus ārpus Krievijas. 1993. gadā Latvijā tika saražoti tikai 58 tūkstoši kubikmetru saplākšņa, no kuriem 44 tūkstoši kubikmetru tika eksportēti. 1996. gadā Latvijā tika saražoti 100 tūkstoši kubikmetru saplākšņa, savukārt kopējais saplākšņa un finiera lokšņu eksporta apjoms pārsniedza 97 tūkstošus kubikmetru. 1997. gadā Latvijā tika saražoti 120 tūkstoši kubikmetru saplākšņa, bet kopējais saplākšņa un finiera lokšņu eksporta apjoms bija 116 tūkstoši kubikmetru.
Uzrāviens pēc iestāšanās ES
Latvijas saplākšņa eksports ievērojami palielinājās pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā. Izņemot 2008. un 2009. gadu, Latvijas saplākšņu eksports konsekventi palielinājās. 2018. gadā tika eksportēti 270 tūkstoši tonnu saplākšņa. Pēdējos gados saplākšņu eksports ir stabilizējies aptuveni 220–240 tūkstoši tonnu apjomā katru gadu.
Kā liecina ITC dati, pēc kopējiem ienākumiem no lapu koku saplākšņa eksporta Latvija 2024. gadā (354,2 miljoni eiro, 5,06% no pasaules kopējā eksporta) bija trešajā vietā pasaulē. 2024. gadā pasaules vislielākā saplākšņa eksportētāja bija Ķīna (3,4 miljardi eiro, 49,08% no pasaules kopējā eksporta), bet otrajā vietā bija Krievija (538,4 miljoni eiro, 7,69% no pasaules kopējā eksporta).
Vērtējot ienākumus no lapu koku saplākšņa eksporta uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija ar 190,2 eiro bija pirmajā vietā pasaulē. Otrajā vietā pasaulē bija Igaunija (137,8 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Somija (47,1 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Latvijas lapu koku saplākšņa eksporta galvenie virzieni 2024. gadā bija Vācija (14,7% no Latvijas kopējā eksporta), Apvienotā Karaliste (10,1% no Latvijas kopējā eksporta) un Dienvidkoreja (8,2% no Latvijas kopējā eksporta).
Vislielākais Latvijas saplākšņa ražotājs un eksportētājs ir AS Latvijas Finieris. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500+ 2023. gadā AS Latvijas Finieris ar 404,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 14. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1450 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 18,4 miljonus eiro. 2023. gadā Latvijas Finieris bija vislielākais privātais uzņēmums Latvijā ar 100% nacionālo kapitālu. Šogad Latvijas Finieris saņēma Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju gada balvu nominācijā Gada eksportētājs 2024.
