Ražošana / Diena / Ražošana / Diena

Ražotāju viltības ar mentolu? © DIENA

Lai gan atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai no šā gada 20. maija visās ES dalībvalstīs ir aizliegts tirgot ar mentolu aromatizētas cigaretes, indikācijas tirgū liecina, ka atsevišķi ražotāji ir atraduši veidu, kā, iespējams, puslegāli šo aizliegumu apiet. Tāpat sagaidāms, ka mentola cigaretes papildinās jau tā gana plašo tabakas izstrādājumu kontrabandas klāstu.

Nobremzēto konveijeru laiks © DIENA (1)

Aprīlis bija pirmais mēnesis, kad mūsu valsts ekonomika jau pilnībā atradās ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu ietekmē. Nesen tika apkopotas sulu mēneša norises mazumtirdzniecības sektorā, un bija redzami likumsakarīgi slikti dati, kuri vēstīja, ka salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn tirgotājiem ir izdevies realizēt par 9% mazāk preču.

Saka striktu "nē!" ķīmijai un pārtikas piedevām © DIENA

"Tā saucamais putu laiks, kad visi tiecas un reklamē greznību, nav īstā dzīve. Īstā dzīve ir šeit, pie zemes. Un koronavīruss visus tagad noliek atpakaļ savās vietās. Domāju, tagad sabiedrība novērtēs ārstus, skolotājus un zemniekus," teic uzņēmuma Very Berry vadītāja Gundega Sauškina. Very Berry atrodas Apes novadā, Gaujienas pagasta Dārzciemā.

Pieprasījuma krituma dēļ Volkswagen atkal daļēji apturēs ražošanu (2)

Vācijas autobūves koncerns Volkswagen pieprasījuma krituma dēļ atkal daļēji apturēs ražošanu, kas pēc koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu mīkstināšanas tikai nesen tikusi atjaunota, liecina uzņēmuma iekšējais ziņojums.

Papildināts 16:42

Rūpniecībai jācenšas turēties pretī krīzei © DIENA

Pēdējā laikā bieži izskan viedoklis, ka tā joma, kas mūsu valsts ekonomikai palīdzēs pārvarēt Covid-19 krīzes radītās grūtības, būs rūpniecība, jo vismaz līdz šim brīdim šajā Covid-19 izplatības risku izraisītajā krīzē daudzi rūpniecības segmenti ir cietuši ievērojami mazāk nekā, piemēram, tūrisms, starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kultūras un izklaides industrija, kā arī visa pakalpojumu joma kopumā.

Labi turas pretī krīzei. Pārtikas ražotāji ne tikai saglabā, bet pat kāpina produkcijas apjomus © DIENA

Katrā krīzē ir nozares, kuras ekonomiskās nepatikšanas pārdzīvo vieglāk nekā citas nozares. Viena no industrijām, kas šobrīd uz kopējā fona turas ļoti labi, ir pārtikas ražošana. Samērā optimistiski izskatās statistikas dati un arī izklausās pašu uzņēmēju teiktais.

Cenas lejup velk kokmateriālu, papīra, metālu un ķīmisko preču ražošana © DIENA

Martu vēl nevar uzskatīt par krīzes mēnesi, tomēr tā dati lielā mērā jau sniedz indikācijas par to, kāda ir ekonomiskā ievirze pašreizējo satricinājumu laikā.

Turpinās būt Eiropas līdere. Turēsies ar mašīnām un motoriem, taču traucēs demogrāfiskā situācija © DIENA (4)

Samērā strikta izdevumu politika un vienlaikus labi attīstīta, uz eksportu orientēta ražošana Vācijai jau ilgāku laiku ļāvusi saglabāt Eiropas lielākās un ietekmīgākās tautsaimniecības statusu.

Lauksaimniecībai ir labas izredzes izturēt Covid-19 krīzi © DIENA (3)

Lauksaimniecības situācija Covid-19 krīzes apstākļos tiek vērtēta neviennozīmīgi. No vienas puses, Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi lauksaimniecību neskar tik tieši, kā skar tūrismu un pasažieru starptautisko pārvadājumu jomu.

Koka mājas kļūst aizvien pieprasītākas arī Latvijā © DIENA

Būvējot jaunas ēkas vai iegādājoties jaunus mājokļus, Latvijā un citur pasaulē cilvēkiem arvien būtiskāki kļūst to energoefektivitātes rādītāji. Tāpat pakāpeniski aug pieprasījums pēc koka moduļu mājām, kuras tiek būvētas no ekoloģiski tīriem materiāliem, ir drošas un izturīgas, turklāt šī tehnoloģija tiek uzskatīta par ekonomiskāko un arīdzan ātrāko privātmāju būvniecības procesā.

Vajadzīgs gan radošums, gan drosme eksperimentēt © DIENA

Šopavasar, Covid-19 globālās pandēmijas apstākļos, kad par normu kļuvusi distancēšanās, e-komercija piedzīvo ļoti strauju uzplaukumu. Šķiet, garšvielas nu reiz ir tā prece, ko gribas pasmaržot un pagaršot, nevis pirkt internetā, tomēr uzņēmuma Manas garšas komanda pierāda – neskatoties uz to, ka internets vēl nespēj pārraidīt smaržu, pircēji uzticas piedāvājumam un ir arī paši gatavi eksperimentēt.

Deflācija Latvijas rūpniecībā var ieilgt © DIENA

Lēnīgo globālo ekonomiku vēl vairāk nobremzējis Covid-19 straujais uzliesmojums, un Latvijas ražošanā deflācija ir turpinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi Latvijas apstrādes rūpniecība ir samazinājusies par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Samērā līdzīgs vai pat lielāks cenu samazināšanās temps ir novērojams jau četrus mēnešus.

Uzņēmējdarbība Raunas pusē attīstās. Ja dara to, kas patīk, tad sanāk izveidot biznesu © DIENA

Raunā bijušās aptiekas telpās interesentiem atvērts SIA Latvijas ķiploks veikaliņš. Tā ir Sintijas Rudes izlolota un gadiem ilgi testēta uzņēmējdarbības ideja. Pašlaik no Latvijā audzētiem ķiplokiem tiek ražots plašs produktu klāsts, sākot ar garšvielām un dažādām tējām, beidzot ar ķiploku šokolādi, t. s. kompetēm un pat ķiploku saldējumu.

Pasaules ekonomikas bremzēšanās būtiski ietekmē rūpniecības rādītājus © DIENA (2)

Janvāris Latvijas apstrādes rūpniecībā nav nesis pozitīvas korekcijas, bet gan tieši pretēji. Mūsu valsts apstrādes rūpniecības uzņēmumi turpinājuši uzrādīt produkcijas izlaides samazināšanās tendenci. Iespējams, nākamajos mēnešos situācija varētu pasliktināties, ja būs vērojams koronavīrusa Covid-19 skarto valstu skaita pieaugums.

Mana pirmā iepazīšanās ar SIA Atasco produkciju Zelta zaptes notika kādā tirdziņā Vecrīgā. Piemēram, Siera našķis – ievārījums, kura sastāvā ir plūmes, āboli, pīlādži un ērkšķogas, bet kā garšvielas pievienots gan oregano, gan baltie pipari, gan ķimenes! Turklāt 60% šajā našķī ir ogu, un tas ir bez E vielām. Mazās burciņas ir tik glīti noformētas, ka var pasniegt kā dāvanu, kuru dažam labam saņēmējam kā skaisti noformētu produktu cienītājam būtu pat žēl atvērt.

Pērn novembrī Krustpils novadā tika atklāta AmberBirch kokapstrādes rūpnīca, kurā tiek ražots bērza finieris. Kāpinot jaudu, rūpnīcā gada laikā plāno pārstrādāt līdz 100 tūkstošiem kubikmetru finierkluču, saražojot līdz 40 tūkstošiem kubikmetru finiera. Produkcija tiek realizēta Dienvidaustrumāzijā, bet drīzumā plānots uzsākt pirmās piegādes Eiropas valstu pircējiem. Šis ir viens no lielākajiem investīciju projektiem reģionā – rūpnīcas izveidē investēti vairāk nekā desmit miljoni eiro.

Pasaulē uzbangojušais protekcionisma vilnis un ar to saistītie tirdzniecības kari pērn nespēja nobremzēt Latvijas eksporta izaugsmi. Statistika liecina par pieticīgu, taču jūtamu kāpumu, neraugoties uz reeksporta samazināšanos saistībā ar Krievijas veikto kravu pārorientāciju uz savām ostām. Uz šo notikumu fona var runāt par visai pievilcīgu sniegumu, tomēr pamata priekam ir visai maz un šogad ir jārēķinās ar to, ka eksporta apjomi saruks, turklāt var gadīties, ka visai pamatīgi.

Pašā Kuldīgas centrā, rātslaukuma rajonā atrodama kafejnīca Kursas zeme. Šajās telpās atrodas arī kafijas grauzdētava Curonia Coffee Roasters, kur top zīmola Curonia kafija no Centrālamerikas un Āfrikas zaļajām kafijas pupiņām. Kafejnīcā saimnieko Dzintra un Ingmārs Lādeni, kafijas grauzdētavā – Klāvs Šlakorcins.

Pagājušais gads Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir bijis ievērojami atšķirīgs no iepriekšējiem. Kopējais nozares pieaugums pērn ir bijis nulles līmenī, bet gada pēdējos mēnešos produkcijas izlaides apjoms pat uzrādījis samazināšanās tendenci. Raugoties uz konjunktūras apstākļiem, var teikt, ka vēl pērn oktobrī nozare bija samērā pievilcīgos plusos.

Šā gada decembrī tika atklāts pirmais Krieviju un Ķīnu savienojošais gāzesvads Sibīrijas spēks. Tā dēvētā ietvara vienošanās par Krievijas gāzes piegādēm Ķīnai starp abām valstīm tika noslēgta jau 2009. gadā, tomēr vienošanās par Sibīrijas spēka – gāzesvada no Čajandinas atradnes Jakutijas (Sahas) Republikā un Koviktinas atradnes Krievijas Irkutskas apgabalā līdz Krievijas un Ķīnas robežpilsētai Blagoveščenskai – būvniecību tika panākta tikai 2014. gada maijā, bet uzreiz pēc tam arī sākās būvdarbi.

Šodien

Ražošana