Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Vēlēšanu rokasgrāmata

No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.

Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.

Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.

Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.

Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.

Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.

Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.

Autore: Sabīne Bērziņa

Eksperti

Daiga Behmane

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja

Dainis Gašpuitis

SEB bankas ekonomists

Egils Levits

Jurists un politologs

Iveta Reinholde

Politoloģe

Jānis Ikstens

Politologs

Juris Rozenvalds

Politologs

Liene Gātere

Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore

Mārtiņš Daugulis

Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs


Partijas

1. Latvijas Krievu savienība

2. Jaunā konservatīvā partija

3. Rīcības partija

4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

5. “Progresīvie”

6. Latvijas Centriskā partija

7. LSDSP/KDS/GKL

8. “No sirds Latvijai”

9. “Saskaņa”

10. “Attīstībai/Par!”

11. Latvijas Reģionu apvienība

12. “Latviešu nacionālisti”

13. “Jaunā Vienotība”

14. “Par alternatīvu”

15. “KPV LV”

16. Zaļo un Zemnieku savienība

4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES

  • Turpināsim pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, sākot ar bērnudārzu.
  • Izveidosim latvijas inovāciju fondu, valsts līdzekļus ieguldot uz tautsaimniecības izaugsmi vērstas zinātnes attīstībā.
  • Būtiski paplašināsim mājokļa programmu jaunajām ģimenēm. atbalsts tiks sniegts ne tikai īpašuma iegādei, bet arī remontam un labiekārtošanai.

EKSPERTU KOMENTĀRS

Bez asiem, taču noteikti ar latviskiem stūriem

Salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Nacionālās apvienības etniskā ievirze kļuvusi izteiktāka, par partijas programmā lasāmo spriež politologs Juris Rozenvalds. Pirms četriem gadiem tekstā vietu dalījuši arī vairāki priekšlikumi par valsts pārvaldi un ekonomikas attīstību, taču tagad, "kad partija runā, ka tā gatava attīstīt medijus, ir piebilsts, ka tā atbalstīs tieši latviskos medijus. Tāpat solīts ne vien nepieļaut prokremlisko, bet arī prokrievisko spēku nonākšanu valdībā". "Protams, latviskā kultūra ir svēta lieta, taču šoreiz, manuprāt, tiek šauts pār strīpu," vērtē Rozenvalds.

Politologs Jānis Ikstens atzīst – tas viņu esot pārsteidzis. Šoreiz piedāvājumu, kas saistās ar partijas ekonomisko platformu, ir krietni mazāk. Līdz ar to svarīgākā atziņa šajā ziņā varētu būt – partija neplāno kardināli mainīt nodokļu sistēmu. Tomēr – Vai tiešām viss ir ļoti labi?" vaicā Ikstens.

Tāpēc arī nav saprotams, kā partija varētu īstenot tādu solījumu kā "panākt, ka Latvijā atgriežas vairāk pilsoņu nekā aizbrauc". "Atļaujos teikt, ka tas ir diezgan nereāli," vērtē politologs. Tāpat partija programmā min, ka Latviju plāno veidot par ģimenēm draudzīgāko valsti, taču, kā to panākt, nav skaidrojusi.

Delnas direktori Lieni Gāteri vēl pārsteidzis, ka programmā nav pat pieminēta korupcija, kaut arī partija ilgstoši vada Tieslietu ministriju.

Skaidrāk programmā pausts atbalsts cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībai, solot, ka "piešķirsim nodokļu atlaides sociālajos uzņēmumos nodarbinātajām personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti". Tāpat partija arī sola izveidot inovāciju fondu, ko Rozenvalds atzīst par samērā oriģinālu priekšlikumu, vērtējot visas partiju programmas. Ikstens gan piebilst, ka tas nav visai veiksmīgi formulēts, jo par inovāciju fonda izveidi Saeima jau nobalsojusi jūnijā. Tagad fondā būtu jāiegulda nauda, viņš norāda.

Citādi daudzi no priekšlikumiem programmā ir diezgan vispārīgi formulēti, vērtē Rozenvalds, "lai asu stūru nebūtu un varētu teikt, ka 80% no solījumiem ir izpildīti". Viņaprāt, ņemot vērā pašreizējo gaisotni, partijas izvēle koncentrēties uz etniskajiem jautājumiem varētu nest zināmus panākumus.


Partijas 4000 zīmju programma

Nacionālās apvienības galvenais mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija.

Mūsu vērtības: latviešu nācija, valoda un kultūra, tautas varoņu gods un piemiņa, Latvijas neatkarība un izaugsme, labklājība un taisnīgums, ģimene un laulība, cilvēka dzīvība, daba un Dievs. Esam sasnieguši 80% no mērķiem, kurus izvirzījām iepriekšējo vēlēšanu programmā. Tas dod pamatu mūsu atbalstītājiem uzticēties, ka pratīsim īstenot arī jaunās apņemšanās.

Mūsu mērķi 13. Saeimai: 

Latviska Latvija 

• Turpināsim pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, sākot ar bērnudārzu. 

• Nodrošināsim Satversmes vērtību ietveršanu jaunajā kompetenču izglītībā. Izglītības saturā balstīsimies uz skolēnu personības attīstību, prasmi domāt kopsakarībās, mērķtiecību un radošumu. 

• Atbalstīsim latviešu īpatsvara pieaugumu Latvijā un nepieļausim bezatbildīgu imigrācijas politiku. 

• Neļausim politiķiem piekāpties valodas, pilsonības un citos nacionāli politiskos jautājumos. 

• Veidosim Latviju kā kultūras lielvalsti. Vairosim kultūras cilvēku sociālo labklājību. Turpināsim programmu Mantojums 2018 un sakrālā mantojuma saglabāšanu. 

• Atbalstīsim latvisko kultūras tradīciju nostiprināšanu, nodrošinot nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un Dziesmusvētku 150. gadadienas cieņpilnu sagaidīšanu. 

• Aizstāvēsim latviešu jauniešus pret diskrimināciju darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ. 

• Latgaliskais ir latviskais. To atspoguļosim valsts attieksmē un lēmumos. Latgalisko vērtību izkopšanu noteiksim par vienu no jaunās simtgades prioritātēm. 

• Panāksim, ka valsts aizstāv Latvijas brīvības cīnītāju, tostarp latviešu leģionāru un nacionālo partizānu labo vārdu un piemiņu. 

• Nodrošināsim sakoptu Latvijas vidi, saudzēsim dabu un pārdomāti izmantosim tās resursus. 

 

Droša Latvija 

• Arī turpmāk nepieļausim prokrievisko spēku nonākšanu valdībā. 

• Izmantosim visus tiesiskos līdzekļus, lai ierobežotu Krievijas propagandas izplatību. Stiprināsim latviskos medijus. 

• Turpināsim palielināt aizsardzības izdevumus, paplašinot mobilizācijas gadījumā iesaistāmo labi apmācīto pilsoņu loku. 

• Aktīvi iestāsimies par pastāvīgu NATO sabiedroto karavīru uzturēšanos Latvijā. 

• Nepārprotami atbalstīsim Latvijas piederību Rietumu ģeopolitiskajai telpai. 

• Atbalstīsim Eiropas Savienību kā nacionālu valstu savienību. Iestāsimies pret ES federalizāciju un centieniem vājināt un šķelt transatlantisko sadarbību. 

• Izglītības politikas īstenošanā aktīvi iesaistīsim biedrības, kas pārstāv bērnus ar īpašām vajadzībām. Mērķtiecīgu atbalstu sniegsim arī īpaši talantīgajiem bērniem. 

• Turpināsim palielināt pensiju neapliekamo minimumu. 

• Palielināsim sociālo nodrošinājumu personām ar invaliditāti. Piešķirsim nodokļu atlaides sociālajos uzņēmumos nodarbinātajām personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. 

• Turpināsim modernizēt un attīstīt tieslietu un iekšlietu jomu, kā arī paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus tiesnešiem, prokuroriem, policistiem un citām amatpersonām.

 

Augoša Latvija 

• Veicinot pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgu sacensību par atbalstu ģimenēm, Latviju veidosim par ģimenēm draudzīgāko valsti Eiropā. 

• Būtiski paplašināsim mājokļa programmu jaunajām ģimenēm. Atbalsts tiks sniegts ne tikai īpašuma iegādei, bet arī remontam un labiekārtošanai. 

• Panāksim, ka sociālās iemaksas pensiju kapitālā par bērna kopšanas laiku veic pilnā apmērā no bērna pabalsta. 

• Lai palielinātu piemērotību nākotnes darba tirgus izaicinājumiem, attīstīsim skolēnu motivāciju mērķtiecīgāk apgūt eksaktos priekšmetus. Vienlaikus visos izglītības līmeņos un zinātnē iestāsimies arī par līdzsvarotu atbalstu humanitāro zinātņu attīstībai. 

• Izveidosim Latvijas inovāciju fondu, valsts līdzekļus ieguldot uz tautsaimniecības izaugsmi vērstas zinātnes attīstībā. 

• Līdzsvarojot izaugsmi reģionos, veicināsim arī mobilitāti, dodot iespēju cilvēkiem elastīgāk sekot darbaspēka tirgus izmaiņām Latvijā un samazinot emigrāciju. 

• Veidosim stabilu un prognozējamu nodokļu politiku. Vērtēsim nodokļu reformas rezultātu un pilnveidosim to tā, lai uzņēmējiem un iedzīvotājiem tā kļūtu ērtāka un mērķētāka. Pamatos saglabāsim esošās IIN, UIN un PVN likmes. 

• Izveidosim taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, nepiemērojot nodokli ģimeņu pašapdzīvotam mājoklim līdz sabiedrībā pieņemamai vērtībai. 

• Nodrošināsim valsts individuālu komunikāciju ar katru iedzīvotāju, izmantojot jaunu e-pakalpojumu. 

• Panāksim, ka Latvijā atgriežas vairāk pilsoņu, nekā aizbrauc. Ar individuālu pieeju atbalstīsim katru latvieti, kurš paudīs vēlmi atgriezties dzīvot Dzimtenē.