Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Vēlēšanu rokasgrāmata

No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.

Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.

Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.

Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.

Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.

Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.

Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.

Autore: Sabīne Bērziņa

Eksperti

Daiga Behmane

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja

Dainis Gašpuitis

SEB bankas ekonomists

Egils Levits

Jurists un politologs

Iveta Reinholde

Politoloģe

Jānis Ikstens

Politologs

Juris Rozenvalds

Politologs

Liene Gātere

Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore

Mārtiņš Daugulis

Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs


Partijas

1. Latvijas Krievu savienība

2. Jaunā konservatīvā partija

3. Rīcības partija

4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

5. “Progresīvie”

6. Latvijas Centriskā partija

7. LSDSP/KDS/GKL

8. “No sirds Latvijai”

9. “Saskaņa”

10. “Attīstībai/Par!”

11. Latvijas Reģionu apvienība

12. “Latviešu nacionālisti”

13. “Jaunā Vienotība”

14. “Par alternatīvu”

15. “KPV LV”

16. Zaļo un Zemnieku savienība

6. Latvijas Centriskā partija

PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES

  • Partija sev trīs prioritāri veicamus uzdevumus atteicās izvirzīt, jo "partiju apgalvojumi, ka viss tiks izdarīts noteiktos termiņos, ir nekaunīgi un ciniski meli vēlētājiem. Programma jāizskata kompleksi un nekā citādi".

EKSPERTU KOMENTĀRS

Piedāvājums – starptautiski izolēties

Lielākajā daļā programmas mēģināts ar ļoti vispārīgiem solījumiem piesaistīt jebkuru vēlētāju neatkarīgi no viņa uzskatiem, vērtē Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Bukovskis. Piemēram, partija sola sociālo aizsardzību, vienlīdzību likuma priekšā un privātās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu, nepaskaidrojot, ar kādām iniciatīvām konkrēti partija nodomājusi savas idejas īstenot.

Kad Latvijas Centriskā partija nāk klajā ar konkrētākiem solījumiem, tās piedāvājums ir starptautiski izolēties – atgriezties pie lata, aizsargāt iekšējo tirgu un pat atteikties no dalības jebkādos militāros blokos. "Es domāju, vai programmas veidotāji ir aizdomājušies, ka ir pārsimt tūkstošu cilvēku, kuru darbs saistās ar starptautisko tirdzniecību un atrašanos starptautiskajā apritē. Te ir runa par darbvietām. Ko šie cilvēki darīs, ja viņiem apgrūtinās iespējas sadarboties ar ārvalstīm?" retoriski vaicā Bukovskis.

Tāpat pētniekam nav izprotams punkts "tiesību piešķiršanas ieviešana tautai atsaukt deputātus, kas zaudējuši tās uzticību". Bukovskis norāda – tādas tiesības ir jau šobrīd, un tās tiek īstenotas reizi četros gados – vēlēšanās.


Partijas 4000 zīmju programma

"Ne vārdi – darbi!"

Vēsturiski un ģeogrāfiski izveidojas tā, kā Latvija atrodas vairāku valstu un viņu ietekmes sfēru robežā. Izeja pie jūras, ērts tranzīta koridors, tā saucamās robežas ar rietumu un austrumu Eiropu, kultūru un reliģijām, tas viss ietekmēja un ietekmē Latvijas attīstību un tās lomu attiecībās pasaulē. Nekļūdīties, izvēlēties vienīgo pareizo ceļu un sekot tam visu Latvijas iedzīvotāju labklājībai – lūk galvenais uzdevums, kas būtu jāuzstāda katram politiskajam spēkam Latvijā. Un mūsu partija - “Latvijas centriskā partija” (saīsinājumā – LCP) gatava piedāvāt vēlētājiem savu šī uzdevuma risinājumu.

 

Iekšējā politika.

Visus Saeimas un Valdības centienus nepieciešams novirzīt uz rūpniecības un lauksaimniecības atdzimšanu, savu iedzīvotāju sociālo, sadzīves un darba tiesību nodrošināšanu: 

- vienota valsts – vienota kopība; 

- duāla prezidentāla republika; 

- Latvijas nacionālās valūtas – lata ievešana apgrozījumā; 

- rūpniecības un lauksaimniecības atjaunošana; 

- Valsts monopols stratēģiskās nozarēs; 

- bezmaksas izglītība un medicīniskā apkalpošana; 

- sociālā aizsardzība; - vienlīdzība likuma priekšā; 

- tiesību piešķiršanas ieviešana tautai atsaukt deputātus, kas zaudējuši tās uzticību; 

- biznesa atdalīšana no politikas. 

 

Ārpolitika.

Latvijas ārpolitikai jābūt vērstai pirmkārt uz draudzīgu un abpusēji izdevīgu attiecību atjaunošanu ar visiem saviem kaimiņiem, kā arī ar citām valstīm: 

- Latvijas valsts neatkarības atjaunošana un stiprināšana; 

- atteikšanās no dalības jebkādos militāros blokos un no Latvijas bruņotajiem spēkiem aiz robežas; - neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās; 

- Latvija – tilts, kas savieno Austrumus un Rietumus; 

- sava iekšējā tirgus aizsardzība.

 

Drošība.

Valsts un sabiedrības drošības stratēģiskie mērķi ir aizsargāt konstitucionālo kārtību, suverenitāti, valsts un teritoriālo vienotību Latvijā, cilvēka un pilsoņa pamattiesības un brīvības, pilsoniskā miera saglabāšana, sabiedrības politisko un sociālo stabilitāti sabiedrībā, iedzīvotāju un teritoriju aizsardzība dabiskās un mākslīgi veidotās ārkārtas situācijās:

- nacionālās drošības programmas paplašināšana iedzīvotājiem; 

- personu, sabiedrības un valsts savstarpējā atbildība; 

- visu valsts drošības aizsardzības darbību kopuma īstenošanas kontrole; 

- miermīlīga neitrāla politika attiecībās ar citām valstīm.

 

Rūpniecība un lauksaimniecība. 

Valstij ir jānosaka perspektīvas rūpniecības un lauksaimniecības nozares un jānodrošina to ilgtermiņa atbalsts. Zemniekiem jānodrošina visi nepieciešamie nosacījumi savas produkcijas ražošanai un realizācijai. Valstij ir jānodrošina pietiekams un ekonomiski izdevīgs Latvijas patērētājam preču un pakalpojumu sortiments. Privātajam sektoram ir jāpapildina šis piedāvājums un jāpadara to daudzveidīgu:

- Valsts rūpniecības uzņēmumu atjaunošana un jaunu radīšana; 

- Valsts lauksaimniecības uzņēmumu izveide; 

- privātās uzņēmējdarbības attīstības veicināšana; 

- lauksaimniecības zemes pārdošanas un privatizācijas aizliegums ārvalstu pilsoņiem un kompānijām. 

 

Ekonomika.

Valsts politika ekonomikā – ir elastīga nodokļu politika, monopola darbības kontrole un regulēšana, tiešās valsts investīcijas svarīgos infrastruktūras objektos, godīga un atvērta valsts un pašvaldību iepirkumu sistēma: 

- Valsts parāda palielināšanās nepieļaušana; 

- nodokļu ieņēmumu pārdale par labu vietējām pašvaldībām; 

- nodrošināt apstākļus Latvijas vidējā un mazā biznesa attīstībai; 

- bezdarba samazināšana.

 

Kultūra, zinātne un izglītība: 

- budžeta palielināšana kultūras, zinātnes un izglītības vajadzībām, pārprofilējot budžeta līdzekļus; - bezmaksas izglītība. 

 

Veselības aizsardzība. 

Iedzīvotāju veselības stāvoklis – precīzs valsts kopējais sociāli ekonomiskās attīstības rādītājs:

- veselības aprūpes budžeta palielināšana, pārprofilējot budžeta līdzekļus; 

- garantēta bezmaksas minimālā medicīniskā aprūpe.

 

Sociālie jautājumi.

Valsts sociālajai palīdzībai jābūt individuālai un pietiekamai, lai aizsargātu tos, kam tā ir nepieciešama. Ir nepieciešams nodrošināt pabalstus tām ģimenēm, kuru komunālo pakalpojumu maksājumi pārsniedz 1/3 no reālajiem ģimenes ienākumiem. Ģimenes un reliģijas jautājumi. Programmu, kas popularizē tradicionālās ģimenes, kultūras un nacionālās vērtības paplašināšana sabiedriskās vietās un izglītības iestādēs: 

- tikumība un ģimenes vērtības; 

- atteikšanās no viendzimuma laulību atzīšanas;

- tiešs aizliegums popularizēt sektantiskas un okultas ideoloģijas un uzskatus sabiedriskās vietās un izglītības iestādēs