Tirdzniecība ASV fondu tirgū piektdien atsākās ar kāpumu pēc ceturtdien reģistrētās straujās lejupslīdes. Atgūšanās piektdien tika reģistrēta arī Francijas un Šveices fondu tirgos.
Aizvadītās nedēļas laikā investori ir pazeminājuši visas pasaules akciju kopējo vērtību par aptuveni 2,5 triljoniem ASV dolāru. Kā vēsta aģentūra Reuters, par to, ka tieši šāda summa izņemta no fondu tirgus, liecina indekss MSCI All-Country World.
Pasaules līderu un centrālo banku rīcībā vairs nav tik daudz instrumentu finanšu tirgu nomierināšanai, tāpēc pašlaik būtu ļoti svarīgi, lai pasaules līderi spētu demonstrēt vienotību un politisko apņēmību pieņemt lēmumus, tostarp arī politiski nepopulārus, kas būtu orientēti uz samilzušo problēmu risināšanu, nevis to atlikšanu.
Kritums akciju tirgos vakar un arī šodien bijis ļoti straujš un bez acīmredzamiem jauniem iemesliem, vairāk balstīts uz bažām, nevis jauniem datiem. Līdz ar to negatīvais noskaņojums var strauji mainīties, pieļāva Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.
Tirgū patlaban ir panika un pesimisms par globālās
ekonomikas nākotnes izredzēm, ko izraisīja vāji ASV ekonomikas izaugsmes
dati un notikumi ap eiro zonas valstu parādiem, sacīja Nordea bankas finanšu produktu speciālists Andris
Lāriņš.
Pasaules fondu tirgū piektdien turpinājās
straujā lejupslīde, ko ceturtdien izraisīja bažas par ASV ekonomikas
atveseļošanās noturību un eirozonas parādsaistību krīzi.
ASV Kongresa augšpalāta
Senāts otrdien atbalstīja valsts parāda griestu paaugstināšanu, lai
novērstu ASV maksātnespēju, kura radītu haosu pasaules
ekonomikā.
ASV Kongresa Pārstāvju palāta šorīt atbalstīja likumprojektu par ASV valsts parāda griestu paaugstināšanu. Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners (attēlā) paziņoja, ka dokumentu atbalstīja 269 ASV parlamenta apakšpalātas biedri, bet pret balsoja 161 kongresmenis, vēsta Reuters.
ASV desmit gadu laikā samazinās savu militāro budžetu par 350 miljardiem dolāru. Šāds lēmums ir daļa no plāna, kas paredz valsts izdevumu samazināšanu un valsts parāda griestu palielināšanu, un kam svētdien piekrita ASV prezidents Baraks Obama un republikāņu un demokrātu līderi ASV Kongresā, vēsta interneta portāls lenta.ru, atsaucoties uz aģentūru AFP.
ASV prezidents Baraks Obama
svētdienas vakarā paziņoja, ka Kongresa demokrātu un republikāņu
līderi ir panākuši vienošanos par ASV valsts parāda griestu
paaugstināšanu, lai novērstu vēsturē pirmo ASV
maksātnespēju, kura radītu haosu pasaules ekonomikā.