Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 19. decembris
Sarmis, Lelde

Darbaspēks

Ja gribam pelnīt kā vidēji Eiropā, jāinvestē ražīgumā

Pērn vidējā bruto alga jeb alga "uz papīra" bija 926 eiro, kas ir par 7,9% jeb 67 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējās algas kāpumu izjuta visas nozares, bet atalgojums visspējāk auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izglītības darbiniekiem. Neto alga jeb alga "uz rokas" auga nedaudz lēnāk, proti, par 7%. Tas skaidrojams ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas īpatnībām. Inflācija "noēda" daļu algas pieauguma, un iedzīvotāju pirktspēja jeb rocība vidēji auga par 4%, kas ir nedaudz lēnāk nekā gadu iepriekš.

Ekonomists: Sasniegts brīdis, kad var nopietni domāt par reemigrāciju

Darba tirgū līdzīgi, kā ekonomikā kopumā pērn bijis ļoti labs gads un jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju. Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā vidējā darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem. Šis ir straujākais algu kāpums Latvijā pēdējā desmitgadē un algas pērn augušas gandrīz tautsaimniecības visās nozarēs. Šīs pozitīvās tendences darba tirgū turpināsies šogad.

Strautiņš: Darbaspēka trūkums ir apsveicams

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā. Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Rostovskis: Latvijā tiek īstenots princips "pelnīt kaut mazliet vairāk par minimālo algu nav izdevīgi"

"Latvijā zemākā ienākumu summa, no kuras sākas progresivitāte un tiek piemērots augstāks ienākumu nodoklis, ir ļoti niecīga. Te nevar runāt par to, ka tiek īstenots princips "paņemt no turīgajiem, lai atdotu trūcīgajiem". Latvijā patlaban tiek īstenots princips – "pelnīt kaut mazliet vairāk par minimālo algu nav izdevīgi"," intervijā Magdai Riekstiņai pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

LIZDA iebilst augsti kvalificētu viesstrādnieku sarakstā iekļaut zinātniekus

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iesniegusi Ministru kabinetam iebildumus par zinātnieku iekļaušanu sarakstā ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki. Diskusijas par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto profesiju sarakstu norit kopš 2017. gada vasaras. Iekļaut zinātniekus šajā profesiju sarakstā rosināja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA), kas norādīja, ka Latvijā pietrūkst vismaz 16 000 darbinieku ar augstāko izglītību zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas nozarēs.

Darbaspēka trūkums skāris jau 60% Latvijas uzņēmēju

Šogad jau ap 60% uzņēmēju Latvijā saskārušies ar darbaspēka trūkumu, pirmdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Pārtikas ražotāji aicina atvieglot darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) dati liecina, ka katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem trūkst aptuveni 10% darbinieku jeb kopumā ap 3500 strādājošo visā nozarē. Turklāt darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan mazie un vidējie uzņēmumi. Lai risinātu strauji augošo darbaspēka problēmu, LPUF aicina valsts atbildīgās amatpersonas un institūcijas atvieglot dažāda kvalifikācijas līmeņa darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm, kā arī definēt samērīgāku atalgojuma apmēru viesstrādniekiem.

Darba tirgus karsējas, algas aug

Silstošais darba tirgus turpina uzturēt strauju algu kāpumu. Pēc jaudīgā 8,7% kāpuma otrajā ceturksnī algu izaugsmes temps nedaudz palēninājās trešajā ceturksnī, kad mēneša vidējā bruto darba samaksa gada izteiksmē pieauga par 7,5%.

Strādājošo ienākumi turpinās augt

Šā gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa valstī bija 925 eiro, kas ir par 7,5% augstāka nekā pirms gada. Uzņemtais pieaugums temps atspoguļo ekonomikā notiekošo.

Darba tirgus turpina silt, nodarbināto skaits atsāk augt

Ekonomikas aktivitātes pieaugums trešajā ceturksnī spēja notušēt negatīvās demogrāfiskās tendences – zemas dzimstības un emigrācijas sekas. Pēc četru ceturkšņu pārtraukuma beidzot atsāka augt strādājošo skaits, kas kopā ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu sekmēja bezdarba līmeņa sarukumu.

Atsācies nodarbinātības kāpums

Trešajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars samazinājās līdz 8,5% no 8,9% iepriekšējā ceturksnī un 9,5% pērnajā rudenī. Taču svarīgākā ziņa jaunākajos darbaspēka apsekojuma datos — pēc gadu ilgušā krituma ir sācis augt nodarbināto skaits, atkal pārsniedzot 900 tūkstošus. Absolūtajos skaitļos pieaugums ir astoņi tūkstoši, pretstatā līdzīgam kritumam iepriekšējos četros ceturkšņos.

Helmane: Vai Latvijā tiešām trūkst darbaspēka?

Jau vairākus gadus dzirdam no lielākiem un mazākiem uzņēmējiem, kā arī ekonomikas ekspertiem par to, ka darbaspēka trūkums ilgtermiņā var apdraudēt mūsu valsts konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi. Tajā pašā laikā daļa darba devēju ļoti piesardzīgi raugās uz iespēju algot jaunās māmiņas, cilvēkus pirmspensijas vecumā, bijušos ieslodzītos un citu darba tirgū iespējamai diskriminācijai pakļauto sabiedrības grupu pārstāvjus.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide