Kuram gan nav gadījies vecāku skapī atrast jaunākajām modes tendencēm atbilstošus apģērbus, kas tur nogulējuši vairākas desmitgades? Kļošenes, bītlenes, džinsi ar zemu jostasvietu un bikses ar augstu vidukli ir savulaik «izgājuši no modes», lai pēc dažām desmitgadēm atkal kļūtu par jaunāko modes kliedzienu. Vērojot šīs pārmaiņas, matemātiķi precīzi aprēķinājuši viena pārmaiņu cikla ilgumu. Tie ir 20 gadi.
Ziemeļrietumu universitātes pētnieku komanda analizēja aptuveni 37 tūkstošu sieviešu apģērbu attēlu, kas uzņemti laika posmā no 1869. gada līdz mūsdienām. Tie izgaismoja nepārprotamu un diezgan precīzu ciklu, kā dažādi ģērbšanās stili pamazām iekaro popularitāti, nonāk modes tendenču virsotnē, tad zaudē piekritēju loku un iegrimst aizmirstībā, lai pēc divām desmitgadēm atkal izpelnītos patērētāju ievērību.
NEPĀRTRAUKTA MAINĪBA
Par modes atgriešanos vidēji ik pēc 20 gadiem iepriekš runājuši dizaineri un citi industrijas pārstāvji. Taču tagad viņu novērojumi apstiprināti ar datiem.
«Cilvēkiem raksturīgā pastāvīgā tieksme atšķirties no vairākuma veicina nemitīgu modes mainību,» portālam Daily Mail teic pētījuma līdzautore profesore Daniela Abrasa, «jebkurai sistēmai pēc būtības piemīt tendence svārstīties, un mēs šos ciklus redzam datos.»
Zinātnieki kā redzamākās tendences izcēluši džinsa jakas, kas bija populāras gan 1985., gan 2005. gadā. Savukārt 1990. un 2010. gada obligātie apģērba gabali bija mūzikas grupu T krekli un cieši ap kaklu apliekamas kaklarotas. Pavisam nesen ir atdzimuši džinsi ar zemu jostasvietu, lielas jostas un cieši pieguļošas kleitas, kas bija populāras 2006. gadā.
NE VISS ATGRIEŽAS
Tomēr ne visas modes tendences veic šo ceļu pa spirāli, atgriežoties atkal un atkal. Daži stili ir unikāli un paliek vēsturē kā piesaistīti konkrētam vēstures posmam. Citi atgriežas vairākkārt, un katra nākamā reize ir aptuveni 20 gadus pēc «noiešanas no skatuves».
Šim modelim izteikti atbilda sieviešu svārku garuma pārmaiņas. 1927. gadā modē parādījās vidēja garuma kleitas ar platu apakšmalu. Līdzīgas kleitas līdz celim dominēja arī Otrā pasaules kara gados, 60. un arī 80. gados. Savukārt līdz potītēm garās kleitas, kas bija modes standarts XIX gadsimta nogalē, popularitāti atguva 1933. gadā un pēc tam atkal 1949. gadā. Pēc tam gan sievietes sāka dot priekšroku īsākiem apģērba gabaliem.
SADRUMSTALOTĀKA IZVĒLE
Darba autori arī novērojuši, ka mūsdienās līdz ar sociālo tīklu lomas pieaugumu un informatīvo burbuļu nostiprināšanos modes tendences vairs nav tik visaptverošas, kā tas bija televīzijas ērā. Dažādās interešu grupās dominē atšķirīgi apģērbi, un laiki, kad liela daļa sabiedrības ģērbās kā bītli un nēsāja Liverpūles puišiem raksturīgās frizūras, ir palikuši pagātnē. Sadrumstalotību stiprina arī plašāka izvēle.
«Agrāk bija divas iespējas – īsas kleitas un garas kleitas,» skaidro darba līdzautore Emma Zaidela, «pēdējos gados ir vairāk iespēju: ļoti īsas kleitas, kleitas līdz grīdai un midi kleitas. Laika gaitā pieaug atšķirības un samazinās konformisms.»
Tas gan nenozīmē, ka modes cikli neatgriezīsies. Darba autori ir diezgan droši, ka ap 2030. gadu piedzīvosim džegingus, ādas jakas un peplum topus, savukārt 2040. gados varētu pieredzēt kreklu ar uzpūstām piedurknēm un treniņtērpu atgriešanos.