Čehija pagaidām nav gatava nosaukt datumu, kad tā pievienosies eirozonai, apliecināja premjerministrs Petrs Nečass, šo nostāju skaidrojot ar Eiropas kredītkrīzi, kā arī situācijas neskaidrību pašā eirozonā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu otrdienas vakarā atbalstīja Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī un Vācijas kancleres Angelas Merkeles ierosinājumu izveidot eiro zonas valdību, kura palīdzētu pārvarēt pašreizējo eiro zonas parādu krīzi.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien rosināja izveidot eirozonas ekonomisko valdību un šīs institūcijas vadību uzticēt Eiropas Savienības (ES) prezidentam Hermanam van Rompejam.
Vācijas valdība neuzskata par lietderīgu šobrīd diskutēt par eiroobligāciju jautājumu, nedomājot, ka tas ir pareizais veids eirozonas parādsaistību krīzes risināšanai, pirmdien paziņoja Vācijas valdības pārstāvis Štefens Zeiberts.
Amerikāņu miljardieris finansists Džordžs Soross paudis viedokli, ka Grieķijai un Portugālei to lielo parādu dēļ būtu jāizstājas no Eiropas Savienības (ES) un eiro zonas."Grieķijas problēma ir tikusi tik nepareizi risināta, ka vislabākais veids, kā virzīties uz priekšu, varētu būt organizēta [Grieķijas] izstāšanās" no ES un eiro zonas, sacījis Soross intervijā, kuru svētdien publicēja Vācijas nedēļas žurnāls "Spiegel".
Eiropas Centrālā Banka (ECB) svētdien paziņoja, ka tā atsāks uzpirkt eirozonas obligācijas pēc Itālijas un Spānijas izziņotajām reformām ekonomikas stiprināšanai.
Parādu purvā iestigušās Īrijas kredītreitinga samazinājums
starptautiskajos tirgos radījis kārtējo satricinājumu un vairojis
bažas, ka eirozonas parādu krīze varētu padziļināties un
izplatīties arī uz Spāniju un Itāliju. Pēdējai šajās dienās ir
pievērsta īpaša uzmanība, jo Romas parāds ir sasniedzis bīstamus
apmērus, bet privātie kreditori var atteikties iegādāties Itālijas
obligācijas, tādēļ Eiropas ceturtajai lielākajai ekonomikai vienīgā
iespēja izvairīties no bankrota būtu vēršanās pie starptautiskajiem
aizdevējiem.
Latvijai ir iespējams līdz 2014.gadam izpildīt Māstrihtas kritērijus un pievienoties eirozonai, šodien Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras gada kopsapulcē sacīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvis Centrāleiropā un Austrumeiropā Marks Alens.
Eirozonas valstu līderi vienojušies par atbalstu parādu krīzes skartajām valstīm, palielinot palīdzības fonda apmērus un stiprinot ekonomikas politikas koordināciju, lai novērstu bažas par eirozonas nestabilitāti. Galīgā vienošanās tiks akceptēta Eiropas Savienības samitā 24. un 25. martā.