Baltijas reģiona enerģētiskajā
drošībā Latvija diemžēl ir visvājākais punkts, intervijā Rūtai
Kesnerei uzsver starptautiskās drošības pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena saruka līdz 75,51 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 25% mazāk nekā nedēļu iepriekš, aģentūru LETA informēja AS Latvenergo.
Reaģējot uz kontinenta lielāko daļu pārņēmušo enerģētisko krīzi
– nesamērīgi augstajām energoresursu un elektrības cenām –,
Eiropas valstis cenšas atbalstīt savus iedzīvotājus un pirmām
kārtām jau to trūcīgāko daļu. Risinājumi ir visdažādākie: no
konkrētiem pabalstiem atsevišķām iedzīvotāju grupām līdz nodokļu
atvieglojumiem un tarifu griestiem.
Enerģētikas politikas ieviešanai un uzraudzībai, tai skaitā elektrības obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai 2022.gadā rezervēti 71,5 miljoni eiro, norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ministrijas sagatavotajā Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā par 2021.gadu.
Eiropas pilsētu finansēšanas mehānisms (EUCF) šogad pēdējo reizi aicina Latvijas novadu pašvaldības pieteikties finansējumam 60 tūkstošu eiro apmērā klimata un enerģētikas rīcības plānu īstenošanai, sacīts EUCF paziņojumā.
Pirms Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmes bloka dalībvalstu vidū pieņemas spēkā domstarpības par labāko reakciju uz pieaugošajām enerģijas cenām.
Eiropas Savienības (ES) līmenī vēršas plašumā cīņa par atomenerģētikas iekļaušanu tā dēvētajā Eiropas zaļajā darījumā, pazīstamā arī kā Eiropas zaļais kurss.
Vācijas valdība enerģētikas uzņēmumiem kopumā izmaksās 2,4 miljardu eiro kompensāciju saistībā ar tās lēmumu atteikties no atomelektrostaciju izmantošanas, piektdien paziņoja valdība.
Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijas enerģētikas jomā Latvija lielākoties ir spējusi īstenot, teikts EK publiskotajā 2020.gada enerģētikas savienības stāvokļa apskatā.
Latvijā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas nozares politikas plānošanas kultūrā un likumdošanas procesā, nostājas dokumentā par atkritumu apsaimniekošanu un enerģētikas politiku norāda Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).
Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pētīja obligātās iepirkumu komponentes (OIK) ieviešanas gaitu un atbildīgos par pieņemtajiem lēmumiem, savā ziņojumā rekomendē Ekonomikas ministrijai izstrādāt regulējumu OIK sistēmas atcelšanai, vienlaikus nepārkāpjot tiesiski noslēgtos līgumus un investīciju aizsardzības principu.