Ar simboliski par Neatkarību (Independence) nodēvētā sašķidrinātās gāzes kuģa piestāšanu Klaipēdas ostā faktiski noslēdzies Lietuvas spertais pirmais solis, lai samazinātu tās atkarību no Krievijas enerģijas, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi šonakt Briselē pēc vairāku stundu ilgām diskusijām Eiropadomes sanāksmē vienojušies par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030.gadam.
Ukrainas krīze veicina Krievijas un Ķīnas aizvien ciešāku sadarbību, it īpaši enerģētikas, transporta un finanšu jomā, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Jaunās apņemšanās, kuras uzliek Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais klimata un enerģētikas politikas ietvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam, ir tik apjomīgas, ka ne vien negatīvi ietekmēs mūsu valsts un uzņēmēju konkurētspēju, bet var prasīt visai absurdus lēmumus.
Baltijas ciešās saites ar Krievijas gāzes un elektroenerģijas sistēmām lielā mērā pasargā Latviju, Lietuvu un Igauniju no iespējas, ka Krievija varētu patvaļīgi ierobežot šo resursu piegādi, jo tas apdraudētu pašas Krievijas energodrošību. Tomēr pilnībā nevar izslēgt cenu kāpuma riskus, piemēram, esošo dabasgāzes cenas atlaižu atcelšanu, gāzes priekšapmaksas iekasēšanu un juridiskus strīdus par vienu no galvenajiem reģiona drošības balstiem - Inčukalna dabasgāzes krātuvi, raksturojot Baltijas enerģētisko drošību sarežģītās ārpolitiskās situācijas kontekstā, norāda eksperti.
Eiropai vajadzētu nodrošināt gāzes piegādes Ukrainai gadījumā, ka Krievija pārtrauks gāzes piegādes, intervijā laikrakstam Bild otrdien norāda Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Otingers."Ārkārtas situācijas gadījumā jānodrošina iespēja novirzīt gāzi no ES valstīm uz Ukrainu," norāda Otingers.
G7 valstu enerģētikas ministri divu dienu sanāksmē Romā vienojušies par stratēģiju, lai nepieļautu, ka Krievija turpina izmantot savus enerģijas resursus kā ieroci.
Eiropai nevajadzētu pārmēru paļauties uz enerģijas piegādēm no ASV, Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) un ASV samitā trešdien paziņoja ASV prezidents Baraks Obama.
Latvija, Lietuva un Igaunija beidzot vienojušās par starpvaldību komisijas izveidi enerģētikas jautājumos, piektdien pēc tikšanās Rīgā žurnālistiem pastāstīja Baltijas valstu premjeri.
Metāna hidrāts tuvākajā nākotnē ir pilnībā spējīgs kļūt par vienu no galvenajiem enerģijas avotiem pasaulē – pēc ASV un Japānas zinātnieku vārdiem, šobrīd atlicis tikai izstrādāt rūpnieciska šī energoresursa ieguves veidu, raksta izdevums The Wall Street Journal (WSJ).
Gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) mērogā politiskie paziņojumi par enerģētikas problēmu risinājumiem apsteidz reālo rīcību. To izdevumā Enerģija un Pasaule norādījis Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.Viņš skaidro, ka kopējai enerģētikas politikai ES budžetā ir sava daļa, kurā paredzēti 1,07 miljardi eiro jeb 0,7% no ES budžeta.
