Kā nepakļauties trakajam pirmssvētku skrējienam un nepadarīt to par milzīgu iepirkšanās drudzi, bet tā vietā pavadīt šo laiku ar ģimeni, gūstot pozitīvas emocijas un tieši mierīgāku ritmu? Ne viens vien mūsdienās ik gadu uzdod sev šo jautājumu, tādēļ SestDienā šoreiz ieskatījāmies vietā, kur svētku laiku atzīmē citādi – uzsverot to garīgo un mierpilno pusi. Proti, devāmies uz Valdorfa skolām, kur svētku gaidīšanas laiks un paši svētki vienmēr ir ļoti īpašs notikums, kam jau iepriekš visi gatavojas.
GAIDĪŠANAS NOZĪME
Advente valdorfskolas tradīcijā nav tikai Ziemassvētku priekšspēle. Tā ir pieredzes struktūra, kas māca bērniem un viņu ģimenēm vienu no svarīgākajām cilvēka prasmēm – spēt gaidīt, būt klāt, spēt meklēt prieku sevī. Valdorfpedagoģija ir balstīta antropozofijā – savā ziņā to varētu saukt pat par ezoterisku mācību, kas cenšas apvienot zinātni, garīgumu un mākslu. Antropozofija ir austriešu filozofa Rūdolfa Šteinera izveidota pasaules skatījuma sistēma, kurā saknes meklējamas ne tikai valdorfpedagoģijai, bet arī biodinamiskajai lauksaimniecībai un dažādām mākslas terapijām, akcentējot garīgās brīvības, ritma, cikliskuma un harmonijas lomu cilvēka dzīvē. Saistībā ar Ziemassvētkiem uzsvars tiek likts uz gaidīšanu. Tādēļ, lai nepieviltos un kāda tik ļoti gaidīta brīža vietā nenāktu tukšuma sajūta, kas jāaizpilda ar pārēšanos vai milzīgu dāvanu, ļoti būtiski ir atbildēt sev uz jautājumu, ko tad īsti mēs gaidām. Mūsdienās bieži esam nepārtrauktā gaidīšanas režīmā – gaidām augstskolas pabeigšanu, paaugstinājumu darbā, mājas iegādi vai apprecēšanos, bet, gaidot, kad tad dzīve beidzot sāksies, attopamies jau sirmā vecumā. Tāpēc vērtīgi ir saprast, ko tu gaidi, vienlaikus novērtējot, kas tev ir tagad.
"Gatavošanās svētkiem un to sagaidīšana dod kulmināciju, noslēgumu un iespēju piedzīvot gaismas jeb prieka ienākšanu pat tumšākajos brīžos. Prieka brīdis stiprina un ļauj izturēt nākamo periodu. Prieks gaidīt un piedzīvot svētkus ir būtisks, un skola to var stiprināt, tomēr katrs bērns šo pieredzi izdzīvo individuāli. Latviešu tautasdziesmas, reliģija un filozofija piedāvā jautājumus par piepildījumu un dzīves jēgu, taču daļa cilvēku nekad līdz šiem jautājumiem nenonāk, paliekot tikai gaidīšanas režīmā, aizstājot emocionālo ar materiālo. Bērnībā ir svarīgi gan saņemt, gan mācīties gaidīt un īpaši nozīmīgi ir uzsvērt, ka procesam – ne tikai dāvanām – jābūt centrā, kā arī jāiemāca dāvināt citiem, jo dāvināšanas prieks ir īpašs prieks, īpašs piedzīvojums
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5.-11. decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!