Krievijas tiesa paziņojusi, ka par valsts robežu pārkāpšanu uz diviem mēnešiem apcietinās 12 no svētdien sagūstītajiem ukraiņu jūrniekiem, ziņo medijs RIA.
Bruņotā sadursme starp Ukrainas jūras spēkiem un Krievijas robežsardzi Melnajā jūrā netālu no Kerčas šauruma, kas uzskatāma par vienu no nopietnākajiem incidentiem abu valstu starpā kopš 2014. gada, "briedusi" jau ilgu laiku - to noteica Krievijas mērķtiecīgā virzīšanās uz pilnīgu dominanci Azovas jūrā un Ukrainas centieniem to nepieļaut, saglabājot iespējas savas Azovas jūras piekrastes ostas izmantot preču pārvadāšanai un pēc iespējas labāk nodrošināties pret iespējamu iebrukumu no jūras.
Krievijai ir plāni sagrābt Ukrainas teritoriju no Mariupoles līdz starptautiski neatzītajai Piedņestrai, paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.
Latvija pievienojusies virknei valstu, kas nosodīja Krievijas agresiju pret Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā. Saistībā ar svētdien notikušo incidentu, kura rezultātā Krievija sagrāba Ukrainas kuģus, pirmdien vakarā bija sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme, bet Ukrainas parlaments lēma par karastāvokļa noteikšanu valstī. Sadursme, kurā valstis vaino viena otru, ir viens no nopietnākajiem incidentiem starp Ukrainu un Krieviju kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimas pussalu un īstenoja militāro iebrukumu Austrumukrainā.
ASV pirmdien ANO Drošības padomē brīdināja Krieviju, ka tās nelikumīgās darbības, tādas kā Ukrainas karakuģu sagrābšana Kerčas šaurumā, neļauj izveidoties normālām attiecībām starp Vašingtonu un Maskavu.
NATO-Ukrainas padome pirmdien paudusi atbalstu Ukrainai un aicinājusi to turpināt iesākot politiku, risinot konfliktsituāciju ar Krieviju miermīlīgā ceļā, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.
Krievijas agresija pret Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā izprovocējusi vardarbīgus protestus pie Maskavas diplomātiskajām misijām Ukrainā, ziņo Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).
Krievijas darbības Kerčas šaurumā pierāda, ka šī valsts, veidojot politiku ar kaimiņvalstīm, ir gatava ķerties arī pie vardarbīgām konfrontācijām, aģentūrai LETA norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Pēc tam, kad Kerčas šaurumā Krievijas robežsardzes kuģi taranēja vienu Ukrainas kuģi, kā arī atklāja uguni, ievainojot vairākus Ukrainas kuģu apkalpes locekļus un kuģus sagrābjot savā kontrolē, jau izskan aicinājumi noteikt Krievijai stingrākas sankcijas. Abas incidentā tieši iesaistītās valstis raida pārmetumus viena otras virzienā. Ukraina uzstāj, ka tās kuģi nekādā veidā neizprovocēja šādu agresiju, kamēr Krievija notikušajā vaino Ukrainu un savu atbildību incidentā neredz.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainas karakuģiem paziņojusi, ka Krievija īsteno tiešu un agresīvu karu pret Ukrainu. "Ir acīmredzams, ka Krievija īsteno tiešu un agresīvu karu pret Ukrainu un turpina ciniski pārkāpt starptautiskās vienošanās un savas saistības," Grībauskaites teikto citē Lietuvas prezidentes preses dienests.
Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass pirmdien sasaucis iepriekš neplānotu valdības drošības komitejas sēdi, lai apspriestu Krievijas agresiju pret Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā.