Nu, tajā pašā literārajā darbā, kas sākas ar feirāma aprakstu pie vārtiem, virs kuriem balts uzraksts «1874. Krievu–Baltijas vagonu fabrika». Kad feirāms izbeidzas triumfējošā gaviļvilnī pāri divstāvmāju jumtiem, Pāvilbaznīcas laukumam, nokvēpušiem akmeņu milzeņiem un ģimenes dārziņu būdām, «zina visi – vakars klāt, jo pēc šīs svilpes ceļas, strādā – un sitas, kad iznāk – starp Matīsielu un smilškalniem izpletusies darbaļaužu pilsēta. Mājās – tūkstošos istabiņu, simtos koridoru – pielec šai brīdī strādnieku sievas un iesaucas…» – sauc to, ar ko šo rakstu sākām, un jums jau droši vien tapis skaidrs, ka runa ir par Grīziņkalnu, par kareivīgu cilšu apdzīvoto Vārnu ielas republiku.
Kopš 1928. gadā iznāca Grīziņa ievērojamākais darbs, tūlīt būs simt gadi apkārt, kopš 1970. gadā uzņemtās filmas vairāk nekā pusgadsimts un kopš cara laikiem, kas Vārnu ielas republikā attēloti, vairāk nekā simt gadu, pa šo laiku te gan šis tas ir stipri mainījies, gan šis tas palicis tāds, ka šķiet, laikam pār šo rajonu nav varas vai vismaz nav tik lielas varas kā pār dažu citu Rīgas rajonu. Mainījies, pirmkārt, ir tas, ka ne Grīziņkalnā, ne citur Rīgā vairs nav proletariāta, jo nav arī lielo fabriku, kurās daudz strādnieku būtu nepieciešams, līdz ar to palikušie strādnieki vairs nevar nodrošināt savām ģimenēm tādu dzīvi kā Grīziņa romāna proletārieši, proti, kad vīrs viens pats spēj apgādāt ģimeni un sievas mājās taisa ēst. Arī lielo smilšu kalnu te vairs nav un nav arī pašu puiku un meiteņu sētās un ielās. Kas ir palicis? Atmosfēra dažās rajona ieliņās, pēdējos gados sakoptās. Dažā labā no tām rodas sajūta, ka vismaz kādas Vārnu ielas republikas ainas te mierīgi varētu filmēt vēlreiz. Kur ir tāda atmosfēra, tur mūsdienās arī krodziņiem jābūt un, ziniet, ir ar’.
Šoreiz izlaidīsim grāmatas aprakstu par puiku viesošanos konditorejā Marijas un Romanova ielas stūrī, jo mēs atradām ko nopietnāku – krodziņu, kura labierīcību dvielī droši varētu iešūt šo citātu no grāmatas: «Nolaidiet, puikas, tos tritonus jūras dibenā, lai viņi delfīnu vēderā pārdomā dzīvi!» Zivju jeb jūras produktu restorāns tagad, nu jau gadu, Grīziņkalnā atrodams! Mūrnieku un Lienes ielas stūrī pie baltiem galdiem dabūjamas dažādas, kā tagad saka, jūras veltes un tām piemērotas piedevas, viena gardāka par otru. Pokes, uzkodas, zupas, otrēdieni, kā arī ledusskapis, kurā dažādi pašu gatavoti salāti un uzkodas (tai skaitā tādas kā babaganušs un gvakamole) ir arī līdzņemšanai. Mums garšoja viss, ko ņēmām, bet visizcilākie bija ceptie anšovi. Ja jums līdz šim bija licies, ka cepts anšovs diez vai var īpaši atšķirties no ceptas reņģes, pasūtiet majormārketā ceptos anšovus, un varam garantēt, ka priecīgs pārsteigums jūs no pašmāju dīķa tritona pārvērtīs pasaules labāko garšu okeānu izvagojušā lidojošajā zivī!
KRITIZĒ UN SLAVĒ EGĪLS ZIRNIS
Restorāns MAJOR MARKET RIGA
Adrese: Mūrnieku ielā 9
Atvērts: No 11.00 līdz 21.00 (Pk, S līdz 22.00)
SESTDIENA ĒDA
- Cepti anšovi 8,00
- Grilētas garneles ķiploku eļļā 9,00
- Paelja ar jūras veltēm 17,00
- Kafija 2,00
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
PASAKAINI ANŠOVI! Ja jums līdz šim bija licies, ka cepti anšovi diez vai atšķiras no ceptām reņģēm, Grīziņkalna Major Market Riga, tos nobaudījis, aiz prieka lēksiet kā lidojošā zivs.