ANO Bēgļu lietu aģentūra paziņojusi, ka pēdējo dažu dienu laikā strauji pieaudzis Irākas Kurdistānā ieradušos bēgļu no Sīrijas ziemeļu rajoniem skaits, vēsta BBC News. Aģentūra norāda, ka sadarbojas ar Irākas Kurdistānas valdību bēgļu izmitināšanas jautājumos un pirmā bēgļu nometne tiks izveidota divu nedēļu laikā.
Sprāgstot automašīnās ievietotām bumbām, Irākā sestdien nogalināti aptuveni 80 cilvēki un aptuveni 300 ievainoti. Vēl septiņi cilvēki zaudējuši dzīvību sprādzienos un apšaudēs šodien, informēja policija.
Vairākos sprādzienos Bagdādē un citviet Irākā pirmdien nogalināti vismaz 48 cilvēki, ziņo avoti policijā un mediķi. Vismaz 226 cilvēki sprādzienos ievainoti.
Irākas šiītu musulmaņi iesaistījušies Sīrijas konfliktā, kur cīnās prezidenta Bašara al Asada pusē, paziņojis Irākas ārlietu ministrs Hošjars Zebari, vienlaikus uzsverot, ka tā nav šiītu vadītās Irākas valdības politika. "Es nenoliedzu, ka Irākas šiītu kaujinieki piedalās kaujās Sīrijā (..). Bet tas nav saskaņā ar valdības politiku," ministra teikto piektdien publiskojis laikraksts Al-Hayat.
Kaujās Irākā kritušo britu karavīru tuvinieki atbilstoši cilvēktiesību likumiem var iesūdzēt tiesā valdību par nevērību un pieprasīt kompensācijas, trešdien Londonā nosprieda Augstākā tiesa. Spriedums nozīmē, ka Aizsardzības ministrijai ir pienākums ievērot piesardzību, lai armijas personālam, kas dodas karā, sarūpētu pienācīgu aprīkojumu, skaidroja ģimeņu advokāti.
Šajā dienā pirms desmit gadiem ASV vadītie koalīcijas spēki sāka
iebrukumu Irākā ar mērķi gāzt Amerikai un rietumvalstīm naidīgo
diktatoru Sadamu Huseinu, atbrīvot apspiesto irākiešu tautu un
palīdzēt valstij iedibināt demokrātiju.
Laikā kopš Irākas kara sākuma 2003.gadā līdz ASV spēku izvešanai 2011.gadā krituši vairāk nekā 4800 starptautiskās koalīcijas karavīri un gājuši bojā vismaz 116 000 irākiešu, liecina piektdien publiskotais pētījums.
Kopš 2003.gada marta, kad amerikāņu vadītās koalīcijas spēki iebruka Irākā, pagājuši jau desmit gadi. Ārvalstu koalīcijas militārā klātbūtne šajā valstī ir beigusies, tomēr joprojām nav vienkārši izvērtēt apjomīgās intervences sekas un nozīmi.
Labi var saprast vilšanos, kāda pārņēma ne vienu vien amerikāņu un britu militārpersonu, kas pēc iebrukuma Irākā pirms 10 gadiem (2003. gada 20. martā) cerēja atrast kādā no Sadama Huseina armijas noliktavām masu iznīcināšanas ieročus - ķīmiskos un bioloģiskos, taču neko tamlīdzīgu neieraudzīja.