183 046 Latvijas pilsoņi parakstījušies par to, lai krievu valoda mūsu valstī tiktu atzīta par otru valsts valodu. Tā kā Saeimas partiju vairums ir apliecinājis, ka neatbalstīs šo iniciatīvu, būs referendums. Lai grozītu Satversmi šai iniciatīvai nepieciešams vairāk kā 770 000 balstiesisko atbalsts, kas, zinot Latvijas pilsoņu vairākuma attieksmi, ir nereāli.
Apzvanot vairāk nekā 30 privātuzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes un sarunājoties gan latviski, gan krieviski,Diena secina, ka valodas barjeras sadzīvē faktiski nepastāv. Turklāt zīmīgi, ka krievu valodai, par kuras kā valsts valodas statusu šobrīd sākta cīņa un notiks referendums, tiek izrādīta pat lielāka pretimnākšana nekā latviešu valodai. Proti, vairākās vietās, kur pirmā atbilde izskanēja latviski, pēc Dienas sāktās sarunas krieviski sarunbiedrs pārgāja uz sarunu krieviski. Otrādi tā notika vienīgi ar izņēmumiem, lai arī tas ir likuma pārkāpums.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina ikvienu, kam svarīga latviešu valodas pastāvēšana arī tālākā nākotnē, piedalīties gaidāmajā referendumā un savākt vismaz vienu miljonu balsu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, Dienai pavēstīja ZZS Saeimas frakcijā.
Molotova kokteilis, kas nav izdevīgs nedz latviešiem, nedz krieviem, - šādi ārpolitikas eksperts Andris Sprūds raksturo situāciju, ja krievu valodai tiktu piešķirts oficiāls statuss.
Apvienība Saskaņas centrs (SC) pašlaik ir ceļa meklējumos, kā rīkoties saistībā ar Satversmes grozījumiem par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un, iespējams, partija pat atrodas lūzumpunktā, sarunā norādīja Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis.
Gaidāmais referendums par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai būs liels pārbaudījums Latvijas politiķiem un viņu atbildībai pret valsti. Šādu viedokli pauž politologs Ivars Ījabs, kurš, līdzīgi kā citi Dienas uzrunātie eksperti, uzskata - tas, vai parakstu vākšanas kampaņas izdošanās rezultēsies arī dziļā etniskā saspīlējumā, būs atkarīgs no tā, vai ieinteresēti politiķi «nesildīs» etnisko situāciju.
Parakstu vākšanas par krievu valodu kā otru valsts valodu norise un tās rezultāti uzskatāmi pierāda, ka Latvijā ir jāturpina mērķtiecīgs darbs pie integrācijas politikas uz latviešu valodas bāzes, uzskata Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ministri.
Par grozījumu Satversmē ierosināšanu, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, parakstījušies kopumā 183 046 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti.
Apvienība Saskaņas centrs (SC) līdz šim nav diskutējusi par iespējamo rīcību balsojumā, ja parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu būs savākts nepieciešamais parakstu skaits un likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja viens no SC līderiem Andrejs Klementjevs.
Nepieciešamo parakstu savākšana referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu ir liela vēsturiska uzvara, aģentūrai LETA atzina viens no parakstu vākšanas organizatoriem Vladimirs Lindermans. "Beidzot Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji izteikuši savu viedokli par pašreizējo situāciju un problēmām," teica Lindermans.