Ikviens bērns vēlas izaugt ģimenē - vecāku aprūpēts un izlolots, kopīgi baudot gan priekus, gan bēdas. Diemžēl 1400 bērniem Latvijā šis ir kluss sapnis, jo viņiem tādu iespēju nav, skaidro Labklājības ministrija (LM).
2015.gadā plānots pārcelt divas darba dienas - piektdienu, 2.janvāri, plānots pārcelt uz sestdienu, 10.janvāri, un pirmdienu, 22.jūniju, uz sestdienu, 27.jūniju, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, rosina Labklājības ministrija (LM).
Tie 84 000 pensionāru, kuri pensionējās ekonomiskās krīzes gados - 2010., 2011. un 2012. gadā, ar papildu ietekmi vēl 2013. gadā - saņem zemākas pensijas nekā tie, kuri pensionējās izaugsmes jeb tā dēvētajos treknajos gados. Tādēļ viņiem nepieciešama kompensācija, pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons.
Kamēr valstsvīri mēnešiem spriež, kā aizliegt tautā par legālajām dēvētās narkotikas, bet likumsargi rosina meklēt veidus, lai šim rūpalam liktu aiziet pagrīdē, atkarību slazdā nonākušajiem jauniešiem un viņu ģimenēm uzgriezta mugura, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Valdības deklarācijas Labklājības sadaļā ir rakstīts: "Gatavojot valsts budžetu 2015.gadam, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) uzsāksim diskusijas par iespējām celt minimālo algu", bet par reālajām budžeta iespējām to izpildīt gan šaubās labklājības sadaļas izstrādātāja, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), arī Finanšu ministrija (FM) norāda, ka nākamā gada budžeta iespējas piešķirt papildu finansējumu jaunām politikas iniciatīvām ir ļoti ierobežotas, ceturtdien vēsta Diena.
Šā gada valsts budžets pildās pietiekami labi, tāpēc nebūs problēmu atrast plānotajai pensiju indeksācijai trūkstošos 1,6 miljonus eiro, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība).
Ārzemnieki no latviešu adoptētājiem atšķiras ar to, ka viņi nāk pēc bērna, lai dāvātu mīlestību, stāsta Sociālās aprūpes sociālās rehabilitācijas un veselības aprūpes nodaļas vadītāja Inese Paudere un skaidro: "Šīs atšķirības starp adoptētājiem ir uzkrītošas, protams, ārzemnieki iedomājušies, kādu bērnu vēlas, bet pieņem bērnu tādu, kādu mēs viņam parādām, mūsējiem vairāk interesē, lai bērns ir skaists - zilas actiņas, tumši matiņi. Viņus biedē arī slimības... Mūsējie neskatās caur dvēseli uz bērnu, bet nevar viņiem pārmest - atbildība par bērnu tev būs uz visu dzīvi, tas prevalē vairāk."
Valstij nāksies maksāt lielas summas, lai atjaunotu taisnību pret cilvēkiem, kuri savulaik piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā. Labklājības ministrija ilgus gadus bija atteikusies viņiem maksāt gan vecuma pensiju, gan arī atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu, kā to paredz likums, svētdien vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Laimdotas Straujumas (Vienotība) vadītās valdības deklarācijas sadaļa par labklājību būtiski neatšķiras no Valda Dombrovska valdības deklarācijas. Tas arī ir likumsakarīgi, jo labklājības sadaļas izstrādes darba grupu vadīja līdzšinējā labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Tikko apstiprinātais labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) deklarācijas izstrādē nepiedalījās.
Latvijā rindā uz adopciju pašlaik ir 120 cilvēku, no tiem vairākums vēlas zīdainīšus. Tādēļ arī veidojas adoptētāju rindas, kurās bieži jāgaida vairāk nekā gads. Diemžēl rindā stāvētājiem pēc gada tiek atņemts adoptētāja statuss. Tas nozīmē, ka visa birokrātiskā procedūra, kas nepieciešama, lai šo statusu iegūtu, jāiziet no jauna - tas prasa apmēram pusgadu, trešdien raksta laikraksts Diena.
