Līdz septembra beigām Labklājības ministrijai (LM) kopā ar sociālajiem partneriem ir jāizstrādā priekšlikums par minimālo sociālo iemaksu piemērošanas kārtību. LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzīst, ka pagaidām neskaidrību, kā atrisināt daudzus jautājumus, ir ļoti daudz, un pašlaik labu risinājumu daudzām nestandarta situācijām nav.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) joprojām nav gatava atbalstīt to, ka Latvija ratificē Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju.
Labklājības ministrija (LM) pašvaldībām piedāvā divus variantus garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa celšanai, pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) atklāja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem 2021.gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 216 miljoni eiro, taču atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, tāpēc kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) rosinās noteikt sociālā nodrošinājuma pabalsta minimālo summu 109 eiro apmērā, kā arī līdz tikpat lielai summai celt vecuma pensijas aprēķina bāzi vispārējā gadījumā, aģentūrai LETA sacīja ministre.
Par nākamajā gadā plānoto minimālās algas celšanu no pašreizējiem 430 eiro līdz 500 priecājas mazo algu saņēmēji, arī ekonomisti ir atbalstoši, taču tas dara bažīgus reģionu, īpaši Latgales, uzņēmējus. Saskaņā ar labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) medijiem pausto Covid-19 krīzes dēļ 2021. gadā valdības atbalstītā minimālās algas paaugstināšana netiks atlikta, taču diskutējams ir pieauguma apmērs.
Minimālā mēneša darba alga no nākamā gada tiks celta, taču, iespējams, ka Covid-19 krīzes dēļ pieauguma apmērs nebūs tāds, kāds tika plānots iepriekš, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Gadījumā, ja sekos Covid-19 izplatības atkārtots saasinājums, sadarbībā ar citām ministrijām un pašvaldībām tiks meklēti jauni vecākiem paredzēti risinājumi un atbalsta mehānismi, aģentūrai LETA pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Turpmāk pašvaldībās būs jāizveido atsevišķs bērnu tiesību aizsardzības speciālista amats, kas būtu neatkarīga pašvaldības institūcija. Līdztekus bāriņtiesu darbinieki vairs nebūtu pašvaldības domes vēlētas amatpersonas, bet tiktu nodarbināti uz darba līguma pamata, ieviešot amata konkursu un nodrošinot pilnas slodzes darbu, tādējādi novēršot pašvaldības iespējamo ietekmi uz bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesu.
Labklājības ministrija (LM) rosina pārstrukturizēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, izveidojot Centrālo bērnu tiesību aizsardzības iestādi, kas pārraudzīs bāriņtiesas, turklāt ministrija arī mudina domāt par bāriņtiesu skaita mazināšanu un to locekļu izraudzīšanos konkursā, lai novērstu iespējamu pašvaldību ietekmi uz lēmumiem.