Māris Zanders

Nevar vienmēr būt labie

Koalīcija it kā vienojusies par tuvāko gadu valsts budžeta kontrolskaitļiem izdevumu pozīcijās, tomēr nezūd sajūta, ka aklā saruna ar kurlo turpinās. Tikai nevar saprast, vai runa ir par tiešām kaut kā atšķirīgi veidotām smadzenēm vai tomēr par zināmu spēli, kuras pamatā ir ZZS situācija: kā saglabāt nemainīgi populāras partijas (atšķirībā no Vienotības) plusus un vienlaikus atrasties valdībā? Pieņemot, ka ZZS rindās ir domājoši cilvēki, ticamāks liekas otrais variants. Jo ZZS nevar neapzināties, ka viņu uzstādījumiem ir būtiskas nepilnības.

30. marts, 2011, 7:55

Kapitālisma krīze?

Eksperti un prese diskutē par ekonomiskās krīzes iemesliem, bet ir arī virsraksti par kapitālisma krīzi u. tml., kas vedina domāt par notiekošā dziļākiem cēloņiem. «Vaininieki» vairumā šādu gadījumu ir arvien sarežģītākie instrumenti vērtspapīru tirgū, banku alkatība, nekustamo īpašumu burbulis, stulbi politiķi utt. Makroekonomikas speciālista Pola Matika raksts izdevuma The Chronicle of Higher Education 13. marta numurā aicina padomāt, vai kaut kas nav nogājis greizi fundamentālāk.

29. marts, 2011, 7:16

Lielās cerības un mazliet pikantā

Šodien MK ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta izdevumiem 2012.-2014. gadā. Ja šāgada budžeta konsolidācijas «stāsts» tuvojas finišam (cerams), tad ne mazāk svarīgi, kur valdība piedāvās samazināt vismaz 100-150 miljonus latu nākamgad. Kaut šī sēdes daļa ir slēgta, jācer, ka ministri no žurnālistiem nebēgs. Priekšlaikus tracināt publiku ar neizdiskutētām versijām nevajag, bet tikpat slikti ir stiprināt priekšstatu, ka politiķi ķīvējas vien, bet, ko darīt, nezina.

28. marts, 2011, 8:01

Marsieši Latvijā

Vakar, kamēr vairāki simti pauda noraidošu attieksmi pret valstī notiekošo Vecrīgā, piecpadsmit minūšu gājiena attālumā cita sabiedrības daļa bija pulcējusies stilīgā viesnīcā, lai spriestu par Latvijas izcilības piemēriem un to, kā par tiem veiksmīgāk pastāstīt pasaulei. Pieļauju, ka ārvalstu auditorijai labās vēstis var nodot pietiekami veiksmīgi, tomēr mazliet šaubos, ka ekspertus saprastu ļaudis pie Rīgas pils, kurus runas par sasniegumiem, zīmoliem, pareizu komunikāciju utt., ticamāk, gan nokaitinātu.

25. marts, 2011, 7:19

Kašķīgie latvieši

Stāsti par latviešu kašķīgumu diemžēl attiecināmi ne tikai uz politikas jautājumiem, bet arī biznesa vidi. Vieni atjaunojamo energoresursu projektu atbalstītāji plūcas ar citiem, vārdu kaujas piensaimniecībā, savstarpēja villošanās nav sveša arī būvniekiem, alus ražotājiem, izdevējiem, atkritumu savācējiem, mobilo sakaru operatoriem, IT firmām utt. Un šo «kariņu» intensitāte ir tāda, ka te vairs nevar runāt par veselīgu konkurenci.

24. marts, 2011, 8:03

Kā tas ir latviski?

Premjers publiku jau pieradinājis pie ekonomiskās politikas aprakstīšanas eksaktu jēdzienu valodā, tomēr nav noslēpums, ka amatpersonas ekonomiskajos «tekstos» labprāt ieplūdina tēlainus izteicienus. Piemēram, esam vairākkārt aicināti «sajozt kopīgi jostas». Nediskutējot par to, cik kurš tos papildu caurumiņus jostā sadūris, vismaz ir skaidrs, par ko šis izteiciens runā.

23. marts, 2011, 6:55

Pelēkā viela atsver naudu

Latvijā regulāri izskan aicinājumi aktīvāk un lietpratīgāk izmantot vietējo zinātnieku potenciālu, kas - vismaz tā apgalvo paši akadēmisko aprindu pārstāvji - ir gana liels. Tiesa, pēc ierastās pažēlošanās par valsts ačgārno zinātnes politiku tikpat prognozējami sākas diskusijas par to, kādos virzienos zinātņu un inovāciju aktivitātes koncentrēt. Diskusiju pamatā ir loģisks apsvērums, ka pat lielākas rocības apstākļos mazas valsts zinātnieki nevar konkurēt ar lielo valstu finansiālo un intelektuālo resursu, tādēļ nepieciešams maksimāli precīzi noteikt savu nišu.

22. marts, 2011, 6:56

Darba pilnas rokas

Attiecības starp parādniekiem un parādu piedzinējiem ir saspringtas, un abu pušu savstarpējie pārmetumi nemazinās, tāpēc Ekonomikas ministrijas izstrādātais Parāda atgūšanas likumprojekts, ko šonedēļ plānots skatīt MK komitejā, ir noderīgs mēģinājums parāda piedziņas procesu sakārtot.

21. marts, 2011, 7:03

Joprojām tikai vārdi

Liela daļa no premjera ikgadējā ziņojuma Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību vērtējama kā tradicionālais strīds, vai glāze ir pustukša vai līdz pusei pilna. Piemēram, nevar apgalvot, ka premjers gluži mānītos, apgalvojot, ka «Latvijas finanšu tirgū atgriezies pozitīvs noskaņojums», kas izpaužas kā lata tirgus likmju pazemināšanās. Tomēr lielākā daļa uzņēmēju nejūt šo «pozitīvo noskaņojumu» kā komercbanku lielāku pretimnākšanu kreditēšanā, līdz ar to prieks par zemākām likmēm varētu būt nedaudz abstrakts.

19. marts, 2011, 8:19

Copy-paste

Reformu vadības grupas sanāksmē šonedēļ ministri cēla priekšā savus priekšlikumus daudz cietušajām strukturālajām reformām. Valdības mājaslapā pēc informācijas izslāpušie gan var iepazīties tikai ar divām t. s. prezentācijām. Piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra sagatavoto.

18. marts, 2011, 6:20

Varbūt strupceļš

Loģiskā pasaulē vairākumam problēmu ir risinājumi. Latvija pamanījusies nonākt tādā ekonomikas, demogrāfijas un morāles problēmu samudžinājumā, ka rodas sajūta par strupceļu.

17. marts, 2011, 7:10

Zatleram jāsteidzas

Publiskajā telpā arvien intensīvāk izskan minējumi par nākamo Valsts prezidentu, lai gan ar sevišķu intrigu tie neizceļas - pēdējās dienās izskanējušās kandidatūras kā iespējamie Rīgas pils saimnieki tiek minētas jau pasen. Un tas rada jautājumu, vai tiešām Latvijā ir tik maz cilvēku, kuri nebūtu «sasmērējušies» un spētu runāt ar cilvēkiem tiešu valodu, vienlaikus spējot saprast ļaužu reālo situāciju un noskaņas?

16. marts, 2011, 6:20