Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Māris Zanders

No Jaunzemes bail?

Manevri ap Konkurences padomes (KP) vadības apstiprināšanu zināmā mērā ir kompliments šai iestādei. Publiskajā telpā relatīvi mazāk zināmā kontrolējošā iestāde izrādās gana nozīmīga, lai politiķi par to ieinteresētos. Principā tikai loģiski: Eiropas Savienībā un ASV konkurences pārkāpumu uzraugi un apkarotāji ir vieni no ietekmīgākajiem spēlētājiem ekonomikā valsts komandā (skat.

Kas būs pēc gada?

Banāli, bet fakts - laiks aizrit ātri, tādēļ jautājums: kā dzīvot pēc 2011. gada 31. decembra, kad beidzas starptautisko aizdevumu programma ar SVF un EK? No vienas puses, būsim brīvāki lēmumu pieņemšanā, no otras puses, nāksies savu deficītu finansēt/parādu pārfinansēt tirgū. Un ir diezgan skaidrs, ka par šo jauno naudu nāksies maksāt dārgāk.

ZZS jābūt atbildīgākai

Zaļie zemnieki iebilst. Pret piedāvātajām ģimenes valsts pabalstu izmaiņām, pret reformām augstākajā izglītībā utt. Vienkārši nebalsošot. Politiskajam spēkam tā pozicionēties ir visas tiesības (jo valdības stabilitāte nevar būt pašmērķis), tomēr gribētos ZZS iebildumus redzēt detalizētākā formā - ne tikai kā paziņojumus.

Varbūt kas sanāks

Politiķu un citu ietekmīgu ļaužu daudzajiem starptautiskajiem «burziņiem» pievienojies vēl viens: Londonā namatēvi no Ziemeļvalstu un Baltijas zemēm kopā spriež par sadarbību tādas kā Ziemeļeiropas valstu grupas formā.

Nenest ūdeni sietā

Lobisms Latvijā zeļ un plaukst - tiek lobētas nodokļu likmes, līdzekļu pārdale nozaru ietvaros, projekti, pasūtījumi, amatu kandidāti. Arī t. s. kompromatu kari ir lobēšana.

Ārpolitikā pietrūkst tiešuma

Gandrīz 100 lappušu biezais Ārlietu ministrijas sagatavotais un Saeimai aizsūtītais «Ziņojums par valsts ārpolitiku un Eiropas Savienības jautājumiem» iekļaujas tajā tekstu grupā, par kuru saka: «Viss jau pareizi, bet...» No šī viedokļa raugoties, atliek tikai cerēt, ka par ziņojumu notiks reālas, kvalitatīvas debates Saeimā.

Vai pamuļķi?

Esam dažādi, tomēr kopumā nav iemesla domāt, ka Latvijā dzīvojošie nespēj pieņemt adekvātus lēmumus. Tādēļ pārsteidz jau pieņemto vai sagatavoto tiesību aktu stingri normatīvais raksturs, kas it kā paredz, ka ļaudis, uz kuriem tie attiecas, ir diezgan slābani spriešanas spējā.

Pārāk rožainas brilles, Zandera kungs!

Atsaucoties uz Māra Zandera rakstu "Kad mēs augām" portālā Diena.lv, vēlos uzsvērt, ka nepiekrītu autora viedoklim, ka sociologi, vērtējot, kā jūtas jaunietis Latvijā, ir ķērušies pie pārāk drūmām krāsām. Ja jau mūsu jaunā paaudze jūtas tik lieliski, tad kāpēc katrs trešais pusaudzis ir domājis par pašnāvību, bet katrs desmitais ir mēģinājis to izdarīt? Pašnāvību disciplīnā mūsu jaunatne ir Eiropas čempioni.

Nespēj sist dūri galdā

Pat ļaudis, kuri nelolo asinskāras jūtas pret dzimto valstību, jādomā, ir neizpratnē par to, cik vāji veicas ar daudz piesaukto valsts pārvaldes reformu. It kā naudas mazāk, it kā kaut ko apvieno, pārveido, bet rezultāts vāji jūtams. Parunājot ar ļaudīm, kuri pārstāv privāto biznesu, tomēr ir padziļināti pētījuši konkrētas ministrijas un iestādes, izkristalizējas vismaz daži iespējamie iemesli.

Kad mēs augām...

Latvijā par iecienītu diskusiju tēmu kļuvušas a) sabiedrības vērtības, b) vēlams - maksimāli drūmā novērtējumā. Sociologs Arnis Kaktiņš, aicināts uzrunāt Saeimas deputātus Sociālo un darba lietu komisijā, drūmi norādījis, ka «esam ieprogrammēti uz iznīcību». Tam pie vainas ir sabiedrības vērtību sistēma, kuras izpausme esot vieglprātīga attieksme pret savu veselību. It īpaši no jauniešu puses. Tādēļ jaunieši esot jāizglīto par smēķēšanas, dzeršanas u. c. netikumu kaitīgumu.

Patriotisms nav klusēšana

Kaut gan nereti kardināls Pujats tiek apsmaidīts par viņa viedokļa izpaudumiem, var pieņemt, ka Latvijas Katoļu baznīcas bijušā vadītāja izteikumi par presi liekas simpātiski daudziem.

Sliktajā savs labums

Arvien biežāk Rietumu prese, piemēram, britu The Economist 8. janvāra numurā, diskutē par Latvijai tuvu tēmu - kā reformēt sabiedrisko sektoru. Latvijas situācija daudzējādi ir atšķirīga - mūsu budžeta sektorā strādājošie nebauda nedz tiesības ātrāk pensionēties, nedz garākus atvaļinājumus vai citādi dāsnākas sociālās garantijas kā privātajā sektorā strādājošie.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide