Medicīnas māsa – neaizstājama
Profesija nemitīgi attīstās, bet galvenais ir cilvēciskums.
Medicīnas pakalpojumi
Vairāk nekā 300 ārstniecības personas šogad piesaistītas darba vietām reģionos
Izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu, vairāk nekā 300 ārstniecības personas šogad piesaistītas darba vietām reģionos, informēja Veselības ministrijas (VM) preses sekretāre Barbara Ālīte
Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis pārtrauks darbu diennakts režīmā
No 6.jūlija ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis pārtrauks darbu diennakts režīmā un atsāks strādāt, kā ierasts, nodrošinot konsultācijas laikā, kad ģimenes ārsta prakse nestrādā - vakaros, nakts stundās un brīvdienās, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Arita Freimane.
Latvijas veselības aprūpes iestādes iecienījuši pacienti no Ziemeļvalstīm, Krievijas un Lielbritānijas
Medicīnas pakalpojumu eksportam Latvijā ir daudz virzienu, taču kopumā tos var raksturot kā kvalitatīvus pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu. Kvalitāti nodrošina gan tehnoloģijas, gan medicīniskā personāla respektējamais izglītības līmenis.
Pērn mediķi nepamatoti uzrādījuši pakalpojumus par 233 000 eiro
Pērnajā gadā ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēti nepamatoti uzskaitīti pakalpojumi 233 501 eiro apmērā un negodprātīgajiem mediķiem piemēroti līgumsodi 22 058 eiro apmērā.
Slimnīcas vairs "nebruņojas"
Pirmskrīzes gados slimnīcu tehniskās "bruņošanās" sacensība ritēja pilnā sparā - jo labāka un dārgāka medicīniskā aparatūra, jo iespējams piesaistīt vairāk pacientu, attiecīgi slimnīcai vairāk naudas. Patlaban situācija mainījusies, vēsta laikraksts Diena.Slimnīcās apgalvo, ka rūpīgi tiek izsvērts, kādas tehnoloģijas iegādāties, tajā skaitā izvērtējot arī pieejamo aprīkojumu citās - tuvākajās - ārstniecības iestādēs.
Strādā ārzemēs, pie daktera – Latvijā. Vai nākotnē tā varēs?
Latvijā Veselības
ministrija plāno jau, iespējams, no nākamā gada vidus ieviest obligāto
veselības apdrošināšanu, kas nozīmē sasaistīt valsts līdzfinansēto plānveida
medicīnas pakalpojumu (piemēram, vizītes pie ģimenes ārsta, ārstiem
speciālistiem, izmeklējumus, analīzes, plānveida operācijas) saņemšanu ar
nodokļa maksāšanas faktu. Proti, ja cilvēks Latvijā maksā nodokļus vai pats
veic ikgadējas – 240 latu sociālās iemaksas, tad, kā līdz šim saņem
pakalpojumus. Ja to nedara, tad medicīnas pakalpojumus var saņemt tikai par
pilnu maksu, izņemot neatliekamo palīdzību.