Starptautiskais Uztura politikas izpētes institūts (IFPRI) pirmdien brīdinājis par riskiem, ko rada "slēptais bads"_ _jeb vitamīnu un minerālvielu trūkums organismā, kas skar vairāk nekā divus miljardus cilvēku.
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka viņu dzīvokļa vai mājas komunālo pakalpojumu rēķini (ūdens, gāze, siltums) neatbilst reāli patērētajiem resursiem, liecina pēc Lattelecom pasūtījuma veiktās sabiedriskās domas aptauja.
Gandrīz divas trešdaļas - 64% pasaules iedzīvotāju būtu gatavi uzņemties risku un sākt savas darba gaitas ārzemēs. Savukārt populārākās valstis, kurās viņi vēlētos strādāt, ir ASV, Lielbritānija un Kanāda, liecina Boston Consulting Group (BCG) un pasaules interneta rekrutēšanas tīkla The Network veiktais globālais pētījums.
Latvijas mediju vidē pietrūkst krievvalodīgajiem iedzīvotājiem adresēta daudzpusīga, no žurnālistikas kvalitātes viedokļa profesionāli veidota satura, kas spētu uzrunāt lielas nelatviešu auditorijas grupas, Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētījumā Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mediji un nevalstiskais sektors norādījusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne.
Valsts kanceleja plāno atvēlēt kopumā 71 145 eiro, lai pasūtītu pētījumu par valsts pārvaldes lomu un attīstību nākotnē, aģentūra LETA uzzināja Valsts kancelejā.
Ja ne rožainu, tad katrā ziņā ļoti optimistisku ainu par
pasākumu rīkotāju un nodrošinātāju darbības rādītājiem uzbūrusi
kompānija Lursoft, kas pētījumā noskaidrojusi - aktīvi reģistrē jaunus nozares uzņēmumus, strauji kāpj to
apgrozījums un divu gadu laikā zaudējumi sarukuši četras reizes.
Tomēr aptaujātie nozares speciālisti nesteidz skaļi jūsmot par
krīzes beigām, lai gan atzīst, ka pasākumi kļūst bagātīgāki,
krāšņāki un dārgāki, ceturtdien raksta Diena.
Nozīmīguma ziņā pirmās brīvvalsts laikā izdotajai Konversācijas vārdnīcai pielīdzināmais rakstu krājums Latvieši un Latvija parastam pircējam ir nepieejams - līdz grāmatnīcām nonāca vien 350 eksemplāru, kurus izpirka dažās stundās, otrdien raksta laikraksts Diena.
Sešus mēnešus pirms iestāšanās eirozonā uzņēmumi ir vidēji gatavi eiro ieviešanai. Swedbank un TNS Latvia jūnijā veiktajā pētījumā uzņēmumu gatavību eiro vērtē ar 50 indeksa punktiem no maksimāli 100 iespējamajiem.Kaut uzņēmumu gatavības indekss pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par četriem punktiem, tas ir nepietiekami, jo vairumam uzņēmumu jābūt gataviem eiro ieviešanai jau pēc trim mēnešiem, norāda Swedbank preses sekretāre un eiro projekta komunikācijas vadītāja Kristīne Jakubovska.
Lai izvairītos no vilšanās sabiedrībā, daudz vairāk jāskaidro ar eiro ieviešanu saistītie riski, nevis jāaizraujas ar tūlītēju labumu solīšanu, uzskata aģentūras LETA aptaujātie sociologi.Socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš atzina, ka, tērējot naudu, lai publiskajā telpā masīvi iepludinātu pozitīvu informāciju par eiro, noteikti ir iespējams panākt zināmu efektu, taču viņš ir skeptisks, vai tuvāko mēnešu laikā ir iespējams sabiedrības viedokli pārlauzt un panākt, ka vairākums atbalsta eiro ieviešanu.
Pieaugusi patērētāju gatavība maksāt par ziņām interneta portālos, kaut arī vairums izvēlas bez maksas pieejamos avotus, liecina vairākās valstīs veikta pētījuma rezultāti. Reuters Žurnālistikas studiju institūta veiktajā pētījumā analizēts digitālo mediju tirgus ASV, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Dānijā, Spānijā, Brazīlijā un Dānijā.
Viena ceturtā daļa jeb 25% Latvijas iedzīvotāju par turīgiem uzskata deputātus, ministrus un valdību, liecina pētījumu kompānijas "GfK" un biznesa portāla "Nozare.lv" veiktais pētījums.
Izpētot 200 populārākos zīmolus Latvijā secināts, ka ir vien astoņi zīmoli, kuru pazušana uztrauktu vairāk kā 70% Latvijas iedzīvotāju. Latvijas patērētājam nozīmīgākie zīmoli ietver tādus atpazīstamus vārdus kā Raimonds Pauls, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, „Laima” un „Kārums”, vienu no Latvijas universitātēm, kā arī vairākus ārvalstu zīmolus.
