Būsim reālisti: vērtējot aizvadīto gadu, dažas diagnozes izteikt ir priekšlaicīgi, citas – novēloti. 2016. gada notikumus un tendences vērtē Māris Zanders.
Katras jaunas vēlēšanas, katrs jauns referendums pasaules lielākajās un attīstītākajās valstīs pēdējā laikā tiek sagaidīts ar lielu satricinājumu priekšnojautām.
Pirms sešiem gadiem uz Igaunijas politiskās skatuves parādījās partija, kas pusotra mēneša laikā nopelnīja milzīgu uzmanību medijos, ceturtdaļas vēlētāju atbalstu un... pārtrauca savu darbību. Tās panākumi vēl joprojām mulsina politisko notikumu komentētājus un liek uzdot jautājumu, ko īsti partijās meklē un novērtē vēlētājs
Nacionālajiem politiķiem jāpārstāj nodarboties ar populismu un vainot starptautiskās organizācijas un starptautiskās tiesas, jo tas ir bīstami miermīlīgajai Eiropai, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas viceprezidente Anne van Ākena, kura šajās dienās Rīgā piedalās Eiropas Starptautisko tiesību biedrības ikgadējā konferencē.
Viens no amizantākajiem jautājumiem, kādus uzdod par politiskajām partijām, ir - vai partija X ir populistiska? Jautājuma dīvainība izriet no tā, ka politika vispār ir populistiska un visas partijas ir populistiskas. Atšķiras stils un populismu veidojošie komponenti. Protams, ir populisms, kas, kā saka, griež ausīs, piemēram, konkrētu materiālu labumu solīšana.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) ir neprognozējams, populistisks partneris, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savas nozares spēj labāk pārstāvēt, panākot to uz citu nozaru rēķina, tomēr patlaban nevar būt runa par valdības nomaiņu un tā ir stabilāka nekā jebkad, intervijā aģentūrai LETA saka partijas Vienotība valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Latvijas politiskajās aprindās jau vairākus gadus ir tāda palama «revolucionārā sirdsapziņa». Tā parasti tiek lietota, lai pasmīnētu par pretinieku paštaisnumu un neapdomību. Ja runa ir par partiju savstarpējiem ķīviņiem, tad tā, kā saka, ir pašu partiju rūpe. Diemžēl minētā attieksme pret konkurentiem novērojama arī jautājumos, kas skar plašāku sabiedrību.
Parādu krīze, kas pārņēmusi vairākas Eiropas valstis, var novest pie politiskās elites "deleģitimācijas" un vairot galēji labējo populistu popularitāti, pirmdien atzinuši Alpbahas foruma dalībnieki.